• Kas ir denotācija un konotācija?
• Denotācijas un konotācijas raksturojums
• Denotācijas un konotācijas piemēri
• Denotatīvā un konotatīvā valoda

Mēs izskaidrojam, kas ir denotācija un konotācija, to atšķirības un īpašības. Arī piemēri katram.

"Dzīvot kā suns" ir jāsaprot konotatīvā nozīmē.

Kas ir denotācija un konotācija?

In valodniecība, denotācija un konotācija ir divi vārda nozīmes līmeņi: attiecīgi burtiskais un kontekstuālais līmenis. Tas ir iespējams, jo vārdi ne tikai pasaka to, ko stingri nosaka vārdnīca, bet tiem ir pievienots viss kontekstuālais ietvars, kas tiem piešķir dziļākus nozīmes slāņus.

Tāpēc apzīmējums ir skaidra un galvenā, acīmredzamā un universālā nozīme, kāda ir vārdam vai izteicienam. Tā ir galvenā nozīme, ko apkopo vārdnīcas un kas ir kopīga visiem valodas runātājiem, neņemot vērā nianses, ne kontekstos, nav otrā vai trešā nodoma.

Tā vietā konotācija ietver dziļākas vai vairāk figurālas, netiešas vai īpašas nozīmes, kas var būt šim pašam vārdam vai izteicienam atkarībā no tā, kurš to lieto, kādā kontekstā, kurā vārdu grupā. runā vai ar kādiem toņiem. Šāda veida maņas bieži atšķiras atkarībā no ģeogrāfija, sociālā klase vilnis tradīcija kultūra, kurai piederat.

Tomēr valodā denotācija un konotācija pastāv līdzās un ieplūst viens otrā. Kopējā runā konotatīvās sajūtas mēdz uzklāt denotatīvajām maņām (tas ir, lietojums tiek uzspiests normai), taču ar laiku šīs tēlainās maņas mēdz iekļauties arī valodā (lietojums kļūst par normu). ). Tā tas ir, piemēram, par valodas kopīgām vietām.

Tomēr pat tajos gadījumos ir iespējams atšķirt vienkāršāko un pārnesto nozīmi, tas ir, denotāciju un konotāciju. Apskatīsim, piemēram, parasto "neapstrādātu dimantu". Kā zināms, šai frāzei ir figurāla (konotatīva) nozīme, kas attiecas uz talantu vai prasmi, kas vēl ir jāatklāj vai jāpilnveido.

Šo sajūtu, iespējams, apstrādā visi spāniski runājošie, lai gan tā atšķiras no tās burtiskās (denotatīvās) jēgas, kas nozīmētu, ka cilvēks patiesībā nav cilvēks, bet gan nedzīvs objekts, kas izveidots no oglekļa molekulām, kas ir intensīvi saspiests.

Atšķirība starp vienu jēgu un citu kļūst acīmredzama, ja mēs domājam par vārdu vai izteicienu tā, it kā mēs būtu ārzemnieki un mēs mācāmies runāt savā valodā: denotatīvā jēga ir tā, ko mēs sākotnēji aptveram, un konotatīvā nozīme ir nepieciešama. plašākas valodas un kultūras zināšanas.

Bieži šī atšķirība tiek akcentēta arī literārajos vai poētiskajos diskursos, kuros metafora un visa teiktā "slēpta" nozīme.

Denotācijas un konotācijas raksturojums

Denotāciju un konotāciju raksturo:

• Tās abas ir nozīmes vai valodas nozīmes formas, kas pastāv vienlaicīgi.
• Tomēr denotatīvā nozīme ir pašsaprotama, savukārt konotatīvā nozīme ir pārnesta un parasti prasa kontekstuālas zināšanas.
• Denotācija ļauj rasties konotācijai, un tā vienlaikus veido jaunas nozīmes, kas laika gaitā tiek fiksētas.
• Denotācija ir universāla un identiska visiem vienas valodas runātājiem, savukārt konotācija ir individuāla, smalka un lielā mērā atkarīga no katra cilvēka izteiksmes stila.

Denotācijas un konotācijas piemēri

Šeit ir daži denotācijas un konotācijas piemēri spāņu valodā:

• "Veidojiet suņu dzīvi"

Apzīmējums: dzīvot kā suns: ēst suņu barību, gulēt uz grīdas, uzskatīt sevi par suni.
Konotācija: dzīvot zem visiem pieņemamiem minimālajiem standartiem, slikti pavadīt laiku vai daudz ciest.

• "Esi akmens kurpē"

Apzīmējums: burtiski būt par akmeni kāda kurpē.
Konotācija: būt traucējošam, traucējošam vai kaitinošam.

• "Es jūtos kā Ziemassvētki"

Apzīmējums: runātājs jūtas tā, kā parasti jūtas decembrī.
Konotācija: runātājs, iespējams, jūtas kā ģimene, vai arī jūt nostalģiju, vai kāds no tā sastāv viņa subjektīvais un individuālais vērtējums par Ziemassvētkiem.

• "Izturieties pret kādu kā pret miskasti"

Apzīmējums: iemest kādu atkritumu tvertnē vai izslaucīt ar slotu.
Konotācija: izturieties pret kādu slikti, izturieties pret kādu mazāk nekā pret cilvēkiem.

• "Būt zeķu laizītājam"

Apzīmējums: tieksme piesūkties ar noteiktiem apģērba gabaliem.
Konotācija: būt glaimotājam, glaimot citiem savā labā.

Denotatīvā un konotatīvā valoda

Kopumā termini "denotatīvā valoda" un "konotatīvā valoda" ir attiecīgi sinonīmi denotācijas un konotācijas.