Mēs izskaidrojam, kas ir PTO, šīs pasaules organizācijas vēsturi un tās mērķus.Turklāt tās dažādās funkcijas un valstis, kas to veido.
Kas ir PTO?
PTO apzīmē Pasaules tirdzniecības organizāciju, a organizācija starptautiska bez saitēm ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu (ANO), ne arī Bretonvudsas iestādes (piemēram, Pasaules Banka vai Starptautiskais Valūtas fonds), kuras mērķis ir uzraudzīt starptautiskos standartus, kas reglamentē komercija starp tautām no pasaules, kalpojot tajās kā objektīvs novērotājs un vajadzības gadījumā kā atbalsts.
Pašlaik PTO galvenā mītne atrodas Ženēvā, Šveicē, un tā darbojas, pamatojoties uz ministru konferenci, kas ir tās augstākā struktūra un tiekas regulāri. No otras puses, tās Ģenerālpadome ir galvenā pastāvīgā struktūra, kurā darbojas visi Valsts kopā ar savām novērotājvalstīm. No turienes veidojas daudzas komitejas un komisijas, lai risinātu konkrētus jautājumus.
Kopumā valstis, kas veido PTO, paraksta aptuveni 60 tirdzniecības līgumus, par kuriem organizācija ir atbildīga. Sistēma uzliek dalībvalstīm pienākumu pieņemt visus šos līgumus, nevarot parakstīt vienu un otru, kas nozīmē, ka minēto līgumu nosacījumu grozīšana ir ārkārtīgi sarežģīta un prasa ilgstošas diskusijas starp nacionālajiem delegātiem un ģenerāldirektoru. organizācija.
PTO ir ļoti apšaubīta tās iekšējā darbībā un jo īpaši saistībā ar tās atbalstīšanu ekonomiku nemiernieki. Viņš ir apsūdzēts par neregulārām sarunām par labu mazām grupām un svarīgu valstu marginalizāciju; vai darboties par labu spēcīgākām ekonomikām, jo valstis ar mazāku ekonomiku nespēj tikt galā ar darba koplīguma prasībām.
PTO vēsture
PTO pirmsākumi meklējami GATT — vispārējās vienošanās līgumā par muitas tarifiem, kas tika parakstīts 1947. gada oktobrī, un tas ilga līdz 1986. gadam, kad Punta del Estē, Urugvajā, tika parakstīta kopīga deklarācija, lai sāktu nepieciešamās sarunas PTO dibināšanai. .
Šīs sarunas tika sauktas par "Urugvajas kārtu" un turpinājās līdz 1993. gadam, kad tika atkārtoti apspriesti VVTT noteikumi un tika noslēgts jauns līgums ar nosaukumu "GATT 1994", un tagad PTO tika formalizēta.
2001. gadā notika nākamā "Dohas kārta", kurā turpināja apspriest organizācijas paplašināšanas nosacījumus un liberālās tirdzniecības paplašināšanos visā pasaulē, īpaši valstīs ar nemierīgu ekonomiku. Tas pēc gadiem ilgām debatēm noveda pie veiksmīgas Bali vienošanās parakstīšanas 2013. gada decembrī.
PTO funkcijas
PTO galvenā loma ir nodrošināt, lai tirdzniecība starp pasaules valstīm notiktu pēc iespējas plūstošāk, paredzamākā un brīvākā veidā, lai nodrošinātu to attiecīgo ekonomiku labklājību. Šim nolūkam valstis, kas ietilpst PTO, paraksta vairākus nolīgumus par šo jautājumu, ratificējot tos savos parlamentos, lai tirgotos, pamatojoties uz virkni skaidru un kopīgu noteikumu.
Šajā ziņā PTO kalpo kā forums sarunām, strīdu risināšanai un tirdzniecības domstarpībām starp tās dalībniekiem, kā arī atbalstam jaunattīstības valstu ekonomikai.
PTO dalībvalstis
PTO pilntiesīgie locekļi ir:
| Afganistāna | Kuveita |
| Albānija | Laosa |
| Vācija | Lesoto |
| Angola | Latvija |
| Vecs un bārdains | Libērija |
| Saūda Arābija | Lihtenšteina |
| Argentīna | Lietuva |
| Armēnija | Luksemburga |
| Austrālija | Makao |
| Austrija | Maķedonija |
| Bangladeša | Madagaskara |
| Barbadosa | Malaizija |
| Bahreina | Malāvija |
| Beļģija | Maldīvija |
| Beliza | Mali |
| Benina | iesals |
| Bolīvija | Maroka |
| Botsvāna | Mauricio |
| Brazīlija | Mauritānija |
| Bruneja Darusalama | Meksika |
| Bulgārija | Moldova |
| Burkinafaso | Melnkalne |
| Burundi | Mozambika |
| Kaboverde | Mjanma |
| Kambodža | Namībija |
| Kamerūna | Nepāla |
| Kanāda | Nikaragva |
| Nogaršot | Nigēra |
| Čada | Nigērija |
| Ķīna | Norvēģija |
| čili | Jaunzēlande |
| Ķīnas Taipeja | Omāna |
| Kipra | Nīderlande |
| Kolumbija | Pakistāna |
| Kostarika | Panama |
| Kotdivuāra | Papua Jaungvineja |
| Horvātija | Paragvaja |
| Kuba | Peru |
| Dānija | Polija |
| Dominika | Portugāle |
| Ekvadora | Apvienotā Karaliste |
| Ēģipte | Centrālāfrikas Republika |
| Pestītājs | Čehu Republika |
| Apvienotie Arābu Emirāti | Dienvidkoreja |
| Slovākija | Kongo Republika |
| Slovēnija | Kongo Demokrātiskā Republika |
| Spānija | Dominikānas republika |
| ASV | Randa |
| Igaunija | Rumānija |
| Fidži | Krievija |
| Filipīnas | Sentkitsa un Nevisa |
| Somija | Samoa |
| Francija | Svētā Lūcija |
| Gabona | Sentvinsenta un Grenadīnas |
| Gambija | Senegāla |
| Gruzija | Sjerraleone |
| Gana | Singapūra |
| granāta | Šrilanka |
| Grieķija | Dienvidāfrika |
| Gvatemala | Zviedrija |
| Gvineja | Šveices |
| Gvineja-Bisava | Surinama |
| Gajāna | Svazilenda |
| Haiti | Taizeme |
| Hondurasa | Tadžikistāna |
| Honkonga | Iet |
| Ungārija | Tonga |
| Indija | Trinidada un Tobāgo |
| Indonēzija | Tunisija |
| Īrija | Turcija |
| Islande | Ukraina |
| Māršala salas | Uganda |
| Izraēla | Eiropas Savienība |
| Itālija | Urugvaja |
| Jamaika | Vanuatu |
| Japāna | Venecuēla |
| Jordānija | Vjetnama |
| Kazahstāna | Jemena |
| Kenija | Džibutija |
| Kirgizstāna | Zambija un Zimbabve |
Novērotājvalstis ir: Andora, Alžīrija, Azerbaidžāna, Bahamu salas, Baltkrievija, Butāna, Bosnija un Hercegovina, Vatikāns, Komoru salas, Ekvatoriālā Gvineja, Irāna, Irāka, Lībija, Sīrija, Libāna, Santome un Prinsipi, Serbija, Seišelu salas, Sudāna, Uzbekistāna.