Mēs izskaidrojam, kas ir ANO, šīs starptautiskās organizācijas izcelsme un vēsture. Turklāt, kam tas paredzēts, un valstīm, kas to veido.
ANO ļauj mērķtiecīgi apspriest starptautisku interešu jautājumus un aspektus.Kas ir ANO?
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), kas pazīstama arī kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), ir lielākā un vissvarīgākā organizācija starptautiskajā pasaulē, kurā lielākā daļa tautām kas pastāv, lai apspriestu un atrisinātu dilemmas, kas ietekmē cilvēce kā viss.
ANO ir a struktūra daudzveidīga organizatoriskā struktūra, kas ļauj mērķtiecīgi apspriest starptautiskās intereses tēmas un aspektus platformās un telpās, kurās ir pārstāvētas ieinteresētās puses un kopienai no Valsts.
Tādējādi, izmantojot brīvās balsošanas sistēmu ANO, var izlemt par nepieciešamību veikt jebkādas darbības: izdot starptautiskus pieprasījumus vairāk vai mazāk obligātu izpildei, iejaukties ar starptautiskas koalīcijas starpniecību jebkurā novads no pasaules, ko es prezentējukonflikti, briesmas vai vajadzības utt.
Galvenās ANO institūcijas ir:
- Ģenerālā Asambleja. Tā ir ANO galvenā struktūra, kas nodrošina debates starp 193 dalībvalstīm. To vada katrai sesijai ievēlēts asamblejas prezidents, kurā tiek risināti globāli svarīgi jautājumi, piemēram, jaunu dalībnieku atzīšana vai problēmas fundamentāli.
- Drošības padome. To veido piecas pastāvīgas dalībvalstis ar veto tiesībām: Ķīna, Krievija, ASV, Francija un Apvienotā Karaliste, militāri svarīgākās valstis pasaulē; un desmit citi nepastāvīgie locekļi, kuru dalība padomē ir uz diviem gadiem un kurus ievēl Ģenerālā asambleja. Šīs institūcijas misija ir nodrošināt mieru pasaulē un izlemt, kad starptautiska iejaukšanās ir pamatota un kad nē.
- Ekonomikas un sociālo lietu padome. Šeit iesaistās 54 dalībvalstis, kā arī akadēmiskā un biznesa sektora pārstāvji un vairāk nekā 3000 Nevalstiskās organizācijas (NVO). Padomes mērķis ir pārrunāt starptautiskās migrācijas, bada, Veselībautt.
- Aizbildnības padome. Iestāde, kurai jānodrošina uzticības teritoriju pareiza pārvaldība, tas ir, ANO aizbildniecībā, lai garantētu to attīstību uzvaldība savs un neatkarīgs. To veido pieci pastāvīgie Drošības padomes locekļi.
- Starptautiskā tiesa. Tās galvenā mītne atrodas Hāgā, un tā ir ANO tiesu iestāde, kas izskata juridiskus strīdus starp dažādām valstīm un novērtē noziegumu lietas, kas ir pārāk šausmīgas vai pārāk plašas, lai tās būtu parasto valstspiederīgo jurisdikcijā. tiesas. To veido 15 maģistrāti, kurus uz deviņiem gadiem ievēl Ģenerālā asambleja un Drošības padome.
- Sekretārs. ANO administratīvā iestāde, tā sniedz pakalpojumus citām padomēm un pārvalda aptuveni 41 000 amatpersonu visā pasaulē. To vada ģenerālsekretārs, kuru Ģenerālā asambleja ievēl uz pieciem gadiem.
ANO vēsture un izcelsme
ANO ir ārkārtīgi pieaudzis pieņemšanas, nozīmes un sarežģītības ziņā.ANO tika dibināta 1945. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, pateicoties 51 dibinātājvalsts līgumam, kas apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, meklējot pasaules kārtības modeli, kas novērstu tādu militāru zvērību atkārtošanos kā Otrais pasaules karš tikko pabeigts. Šim nolūkam tā aizstāja 1919. gadā dibināto Tautu Savienību, kas tika uzskatīta par neveiksmīgu.
Kopš tā laika ANO ir vairākas reizes reformējusi savu darbību un ir ārkārtīgi augusi pieņemšanas, nozīmes un sarežģītības ziņā, lai gan tā ir arī kritikas un apsūdzību objekts par neobjektivitāti vai impotenci. Šajā izaugsmē ANO kopš 1991. gada ir vadījusi daudzas misijas miers kam ir ne tikai militāri, bet arī civili, sociāli un humāni mērķi.
Kam domāta ANO?
ANO ieņem globālas nozīmes vietu cīņā par cilvēktiesībām.ANO tika dibināta ar galveno mērķi novērst nākotni kari un ļaut tautām politiski un diplomātiski mediēt savus konfliktus pirms pārējo pasaules panorāmas dalībnieku koncerta, varot saņemt no tām viedokļus, ieteikumus, palīdzības piedāvājumus un pat prasības un organizētu daudzpusēju spiedienu.
No otras puses, ANO ieņem globālas nozīmes vietu cīņā par Cilvēktiesības (DD.HH) Universal, pēc tam, kad tā pasludināja tos par spēkā 1948. gadā. Tas tiek darīts, izmantojot dažādas izglītojošas, sociālas, humānas un militāras iniciatīvas, kā arī tiesu tribunālus, kuros vērsties pret noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem. Vispārīgi runājot, tas ir mēģinājums izveidot pasaules nāciju sapulci.
Valstis, kas to veido
Pašlaik ANO veido 193 atzītas dalībvalstis, kas ir:
Afganistāna | Libāna |
Albānija | Lībija |
Vācija | Libērija |
Andora | Lihtenšteina |
Angola | Lietuva |
Vecs un bārdains | Luksemburga |
Saūda Arābija | Maķedonija |
Alžīrija | Madagaskara |
Argentīna | Malaizija |
Armēnija | Malāvija |
Austrālija | Maldīvija |
Austrija | Mali |
Azerbaidžāna | iesals |
Bahamu salas | Maroka |
Bangladeša | Mauricio |
Barbadosa | Mauritānija |
Bahreina | Meksika |
Beļģija | Mikronēzija |
Beliza | Monako |
Benina | Melnkalne |
Baltkrievija | Mongolija |
Bolīvija | Mozambika |
Bosnija un Hercegovina | Mjanma |
Botsvāna | Namībija |
Brazīlija | Nauru |
Bruneja Darusalama | Nikaragva |
Bulgārija | Nigēra |
Burkinafaso | Nigērija |
Burundi | Norvēģija |
Butāna | Jaunzēlande |
Kaboverde | Omāna |
Kambodža | Nīderlande |
Kamerūna | Pakistāna |
Kanāda | Palau |
Nogaršot | Panama |
Čada | Paua Jaungvineja |
čili | Paragvaja |
Ķīna | Peru |
Kipra | Polija |
Kolumbija | Portugāle |
Komoru salas | Lielbritānija un Ziemeļīrija |
Kongo | Krievija |
Kotdivuāra | Sīrija |
Kostarika | Centrālāfrikas Republika |
Horvātija | Čehu Republika |
Kuba | Ziemeļkoreja |
Dānija | Dienvidkoreja |
Dominika | Moldova |
Ekvadora | Kongo |
Ēģipte | Laosa |
Pestītājs | Dominikānas republika |
Apvienotie Arābu Emirāti | Nepāla |
Eritreja | Tanzānija |
Slovākija | Ruanda |
Slovēnija | Rumānija |
Spānija | Samoa |
ASV | Sentkitsa un Nevisa |
Igaunija | Sanmarīno |
Etiopija | Sentvinsenta un Grenadīnas |
Filipīnas | Svētā Lūcija |
Somija | Santome un Prinsipi |
Fidži | Senegāla |
Francija | Serbija |
Gabona | Seišelu salas |
Gambija | Sjerraleone |
Gruzija | Singapūra |
Gana | Somālija |
granāta | Šrilanka |
Grieķija | Dienvidāfrika |
Gvatemala | Sudāna |
Gvineja | Dienvidsudāna |
Gvineja-Bisava | Zviedrija |
Ekvatoriālā Gvineja | Šveices |
Gajāna | Surinama |
Haiti | Svazilenda |
Hondurasa | Taizeme |
Ungārija | Tadžikistāna |
Indija | Austrumtimora |
Indonēzija | Iet |
Irāka | Tonga |
Irāna | Trinidada un Tobāgo |
Īrija | Tunisija |
Islande | Turkenistāna |
Māršala salas | Turcija |
Zālamana salas | Tuvalu |
Izraēla | Ukraina |
Itālija | Uganda |
Jamaika | Urugvaja |
Japāna | Uzbekistāna |
Jordānija | Vanuatu |
Kazahstāna | Venecuēla |
Kenija | Vjetnama |
Kirgizstāna | Jemena |
Kiribati | Džibutija |
Kuveita | Zambija |
Lesoto | Zimbabve |
Latvija |