Mēs izskaidrojam, kas ir pagātnes laiks un kā katrs pagātnes laiks tiek konjugēts indikatīvā noskaņojumā spāņu valodā.
Kas ir pagātnes laiks?
Ar vārdu "pagātne" spāņu valodā saprot to, kas pieder pagātnei, kas nozīmē, kas nāk no tā latīņu izcelsmes: vārda praeteritus, atvasināts no darbības vārds praeterire, kas tulkojumā nozīmē "paiet garām" vai "atstāt aiz muguras". Tēlaini, pagātne kļuva par to, kas ir palicis aiz muguras laikapstākļi.
Tomēr galvenais mūsdienu vārda pagātnes lietojums ir kā īpašības vārds, tieši kā sinonīms pagātne: "pagātnes laiki" ir veids, kā atsaukties uz pagājušajiem laikiem. No otras puses, tas ir ļoti maz lietots vārds sarunvalodā un regulāri tiek rezervēts literāriem darbiem.
Tomēr tas ir ļoti izplatīts vārds valodā gramatika Kastīliešu valoda: to lieto, lai nosauktu pagātnes darbības vārdu laikus, tas ir, kas apraksta darbības, kas notikušas pirms izrunāšanas brīža. Tādējādi var runāt par šādiem pagātnes laikiem indikatīvs:
- Vienkāršā pagātne, kas pazīstama arī kā nenoteikta pagātne, absolūtā pagātne, vienkāršā pagātne vai tāpat kā pagātnes laiks, ir darbības vārda laiks, kas izsaka darbību, kas notika laikā, tas ir, jau pabeigta tajā brīdī, kad tā tiek runāta. Tas ir darbības vārda laiks, kas tiek izmantots, kad mēs kaut ko saistām, lai virzītu stāstu, un tas kontrastē ar pagātni, kas ir nepilnīga.
Konjugācija regulāri šī darbības vārda laiks spāņu valodā ir šāds:
| Darbības vārdi, kas beidzas ar -ar (dziedāt) | Darbības vārdi, kas beidzas ar -er (dzert) | Darbības vārdi, kas beidzas ar -ir (sākt) | |
|---|---|---|---|
| 1. persona vienskaitlī | ES dziedāju | ES dzēru | ES pametu |
| 2. persona vienskaitlī | tu dziedāji | tu mazulīt | tu daļa-ir |
| 3. persona vienskaitlī | viņš/viņa dziedāja | viņš/viņa dzēra | viņš/viņa aizgāja |
| Daudzskaitļa 1. persona | mēs dziedam | mēs dzērām | mēs šķīrāmies |
| Daudzskaitļa 2. persona | tu nevari-aron | tu dzēri | Jūs atstājāt |
| Daudzskaitļa 3. persona | viņi dziedāja | viņi dzēra | viņi atstāja |
Tā vietā konjugācija neregulāra ir nākamais:
| Darbības vārdi, kas beidzas ar -er (put) | Darbības vārdi, kas beidzas ar -ir (gulēt) | |
|---|---|---|
| 1. persona vienskaitlī | ES lieku | ES gulēju |
| 2. persona vienskaitlī | tu noliec | Tu gulēji |
| 3. persona vienskaitlī | viņš/viņa pus-o | viņš/viņa gulēja |
| Daudzskaitļa 1. persona | Mēs liekam | mēs guļam |
| Daudzskaitļa 2. persona | tu noliec | tu gulēji |
| Daudzskaitļa 3. persona | viņi lika | viņi gulēja |
- Nepilnīga pagātne, ko sauc arī par kopreterītu, ir darbības vārda laiks, kas apraksta darbību, kas veikta pagātnē, bet kuras laika robežas nav noteiktas, nav būtiskas vai nav noslēgušās.
Šī darbības vārda parastā konjugācija spāņu valodā ir šāda:
| Darbības vārdi, kas beidzas ar -ar (dziedāt) | Darbības vārdi, kas beidzas ar -er (dzert) | Darbības vārdi, kas beidzas ar -ir (sākt) | |
|---|---|---|---|
| 1. persona vienskaitlī | ES dziedāju | ES dzēru | ES pametu |
| 2. persona vienskaitlī | tu dziedāji | tu dzēri | Jūs atstājāt |
| 3. persona vienskaitlī | viņš/viņa dziedāja | viņš/viņa dzēra | viņš/viņa aizgāja |
| Daudzskaitļa 1. persona | mēs dziedājām | mēs dzērām | mēs šķīrāmies |
| Daudzskaitļa 2. persona | jūs nevarat-aban | tu dzēri | Jūs atstājāt |
| Daudzskaitļa 3. persona | viņi dziedātu | viņi dzēra | viņi šķirās |
- Salikta perfekta pagātnes forma, pagātnes perfektais variants, kurā kā palīgvārds tiek izmantots darbības vārds būt, piemēram: “Es esmu dziedājis”, “tu esi piedzēries” vai “mēs esam šķīrušies”. Kā redzams, palīgdarbības un sekundārais darbības vārds ir konjugēts divdabā, un šis darbības vārda laiks tiek izmantots darbībām, kas notikušas, bet laika ziņā attālākas par vienkāršu perfektu, vai ar zināmu neprecizitātes robežu attiecībā uz to, vai tās ir ierobežotas darbības vai nē.
- Past perfect, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, šis darbības vārda laiks ir pagātnes imperfekta salikta versija, kas palīgvārdam “tur” piemēro līdzīgu loģiku, piemēram: “Es biju dziedājis”, “tu biji piedzēries” vai “mums bija šķīrās”. Palīgvārds pagātnē imperfektā un sekundārais darbības vārds divdabā. Šis darbības vārda laiks tiek izmantots, lai aprakstītu pagātnes darbības, pabeigtas un pirms citas, arī pagātnes. Piemēram: "Kad jūs ieradāties, es jau bija dziedājuši”.
- Pagātnes preterīts, pēdējais no saliktajiem pagātnes veidiem, spāņu sarunvalodā ir vairs neizmantota forma, ko gandrīz visos gadījumos aizstāj ar pluperfektu. To lieto, lai aprakstītu pagātnes darbību, bet tūlīt pēc citas attālinātas darbības laikā. Piemēram: “Marija aizgāja, tiklīdz tas bija beidzies ēst".