Mēs izskaidrojam, kas ir barbarisms valodā un dažādos piemēros. Tāpat, kādi veidi pastāv, un katra īpašības.
Kas ir barbarisms?
Par barbarismu mēs saucam šīs kļūdas vai neprecizitātes, izrunājot vai rakstot vārdu vai frāzi, vai lietojot noteiktus svešvārdus (ārzemnieki) vēl nav iekļauts savā idioma. Tā ir valodas kļūda, kas parasti ir ļoti izplatīta runā sarunvalodas un tautas, bet no viedokļa noteikums Valoda tiek uzskatīta par kultūras vai izglītības trūkuma pazīmi.
Termins barbarisms cēlies no vārda barbars, kas izdomāts Senā Grieķija atsaukties uz persietis, viņu mūžīgie sāncenši, kuru valoda grieķiem bija nesaprotama.
Grieķi ņirgājās par onomatopoēzi"Krogs, Krogs"Jo tā viņiem izklausījās visa persiešu valoda. Laika gaitā viņi radīja "barbarus" (barbaroi) kā nievājošu veidu, kā atsaukties ne tikai uz viņiem, bet arī uz visiem ārzemniekiem, kurus viņi uzskatīja par politiski un sociāli zemākiem, tas ir, uz "cilvēkiem, kas runā sliktu".
Termins tika mantots romiešu valodā (barbarus) un līdzīgā veidā lietots imperatora laikos, lai apzīmētu kaimiņu tautas, kuras nerunāja latīņu valodā.
Tāpēc terminu barbarisms var lietot arī kā barbarisma vai barbarisma sinonīmu: vardarbīga, brutāla, necivilizēta darbība vai teiciens. Varbūt atceroties, ka tieši Romas impērija nonāca to tautu iebrukumos, kuras tika nodēvētas par barbariem.
Taču mūsdienās barbarismus mēs saprotam kā fenomenu, kas raksturīgs vienas valodas runāšanai un rakstīšanai, kad tie ir pretrunā tās sintaktiskajai vai gramatikas kārtībai, tas ir, tās ideālajām normām.
Tomēr ne vienmēr ir iespējams viegli atšķirt barbarismus no neoloģismi (jauni ieguldījumi valodā) vai svešvārdi (aizņēmumi no citām valodām). Šī iemesla dēļ daudzi barbarismi tiek pieņemti un iekļauti valodā.
Barbarismu veidi
Ir trīs dažādi barbarisma veidi atkarībā no valodas aspekta, kurā rodas kļūda: prozodiskā (skaņa), morfoloģiskā (forma) vai sintaktiskā (kārtība). Apskatīsim katru atsevišķi:
Prozodiskie barbarismi
Tās rodas, ja ir izmaiņas vai neprecizitātes izrunāšanas vai artikulācijas veidā. skaņas no mēles. Slikta izruna bieži atbilst valodas ekonomijas kritērijiem, tas ir, uz mazāko iespējamo izrunas piepūli; citreiz uz vienkāršu netikumu.
Tāpēc tie ir jānošķir no vienas valodas dialektu variantiem, jo valoda ne vienmēr tiek izrunāta vienādi visās tās izpausmēs. kopienas runājot.
Prozodisko barbarismu piemēri spāņu valodā ir:
- Izrunājiet "g” it kā tas būtu "un”, imitējot citu valodu skaļumu: yir vērpšanas vietā.
- Neizrunājiet noteiktus starplīdzskaņus: aiziet kāpēc tu aizgāji, noziedznieks katram likumpārkāpējam.
- Izrunājiet "s” otrās personas darbības vārdu beigās: Jūs ēdāt jo tu ēdi, tu atnāci tu atnāci vietā.
- Lai izrunātu sindroms sindroma vietā.
- Lai izrunātu tasi taksometra vietā.
- Lai izrunātu aigre gaisa vietā.
- Lai izrunātu captus kaktusa vietā.
- Lai izrunātu bisted steika vietā.
- Lai izrunātu insepto kukaiņu vietā.
- Lai izrunātu tu atnāci tu atnāci vietā.
- Lai izrunātu sveķains vemšanas vietā.
Morfoloģiskie barbarismi
Tās notiek, kad izmaiņas notiek pašā vārda konstrukcijā gan tā pareizrakstības, gan izrunas līmenī. Tāpēc tos bieži uzskata arī par pareizrakstības kļūdām, un tie bieži noved pie neesošu vārdu kļūdainas izveides.
Morfoloģisko barbarismu piemēri spāņu valodā ir:
- Pielietojums atvērts tā vietā, lai atvērtu.
- Pielietojums lejupielādēt lejupielādes vietā.
- Amerikāņu valodas lietošana amerikāņu vietā.
- Pielietojums apmetnis ietilpības vietā, no darbības vārda fit.
- Pielietojums ES staigāju gāja vietā, no darbības vārda staigāt.
- Pielietojums ES braucu tā vietā, lai es braucu, no darbības vārda braukt.
- Pielietojums estuata statujas vietā.
- Pielietojums stingri stingra vietā.
- Pielietojums haiga dižskābarža vietā.
- Pielietojums nomira nevis miris.
- Pielietojums dīvāni dīvānu vietā.
- Pielietojums Es zinu vai sepo tā vietā, lai es zinu.
Sintaktiskie barbarismi
Tās notiek, kad izmaiņas notiek teikuma nosacījumu secībā vai to vienošanās (attiecībā uz dzimumu, skaitu utt.).
Sintaktisko barbarismu piemēri spāņu valodā ir:
- Frāzes "" lietošanaaptuveni", kad tam vajadzētu būt"aptuveni”.
- Vārda "pirmā" izmantošana "pirmā" vietā.
- Vārdu "labāks" vai "vairāk sliktāks" lietojums, nevis "labāks" un "sliktāks".
- Vārda “de que” lietošana, kur atbilst “tas” (dequeísmo), kā: viņa man pastāstīja par ko... vai Es domāju par ko…
- Vārda “tas” lietošana, ja tas atbilst “no tā” (queísmo), kā: mēs saprotam, ka... vaiPar ko jūs abi runājāt?
- Vārda "attiecībā uz" izmantošana, nevis "attiecībā uz" vai "attiecībā uz".
- Pielāgošana darbības vārds ir, piemēram: ir cilvēki, kuri... vai bija tūkstošiem slepkavību.