Eistress

Termiņš Eistress nozīmē "pozitīvs stress", savukārt disstress nozīmē "negatīvs stress". Abi termini bieži tiek izmantoti saistībā ar stresa pārvarēšanu. Stress ne vienmēr ir kaitīgs cilvēka organismam, tam var būt arī pozitīva ietekme.

Kas ir eistress?

Termins eustress apzīmē "pozitīvu stresu", savukārt disstress nozīmē "negatīvu stresu". Abi termini bieži tiek izmantoti saistībā ar stresa pārvarēšanu.

Termins “eustress” atgriežas latīņu valodā, iepriekšējā zilbe “Eu” nozīmē “laba”. Eistress pozitīvi ietekmē cilvēka organismu, savukārt disstress ilgtermiņā ir kaitīgs.

Cilvēki dažu sekunžu laikā var izlemt, vai stresa situācija viņiem ir negatīva vai pozitīva, kaut arī šī uztvere ir subjektīva. Ķermenis pielāgojas “lidojumam” vai “cīņai”. Kamēr viens cilvēks uzdevumu uztver kā patīkamu izaicinājumu, t.i., to saista ar pozitīvu stresu, tas pats uzdevums otram var nozīmēt tieši pretēju. Pozitīvs stress cilvēkiem ir labs, tas modina viņu slāpes rīkoties un atbrīvo neirotransmiteru adrenalīnu un kortizolu, kas mobilizē nedalītās stiprās puses.

Funkcija un uzdevums

Tas, vai situācija ir saistīta ar eistrestu vai disstresu, ir atkarīgs ne tikai no subjektīvā iespaida, bet arī no citiem faktoriem, piemēram, vecuma, fiziskās uzbūves, izglītības, ienākumiem, reliģijas un sociālās vides.

Robežas starp eistrestu un disstresu var būt mainīgas, jo pat tie, kuri ikdienā piedzīvo pozitīvu stresu izaicinošu uzdevumu dēļ, kurus parasti pavada veiksme un atzinība, ne vienmēr var sasniegt augstāko sniegumu. Ikvienam vajadzīgs atpūtas laiks, kurā ķermenim un prātam ir iespēja atjaunoties, pretējā gadījumā kādā brīdī pastāv izdegšanas risks.

Vairumā gadījumu disfunkcija rodas lēni, izmantojot daudzus mazus notikumus un neērtības, ko ikdiena nes ar to. Tomēr tā var būt arī ilgtermiņa situācija, piemēram, huligānisms darba vietā. Šajā gadījumā attiecīgā persona situāciju un ar to saistītos uzdevumus vairs neizjūt kā pozitīvu stresu, kas viņus virza uz priekšu, bet gan kā negatīvu stresu psiholoģiski stresa situācijas dēļ. Pienāk laiks, kad viņš vairs netiek galā ar saviem uzdevumiem un viņam ir veselības problēmas.

Daudzi cilvēki uzskata, ka vislabāk ir dzīvot bez stresa. No medicīniskā viedokļa šī situācija tomēr ir neproduktīva, jo cilvēkiem ir nepieciešams noteikts minimālais stresa līmenis, lai saglabātu produktivitāti un sekmētu personīgo attīstību. Cilvēki izjūt pozitīvu stresu līdzsvarotā un patīkamā profesionālajā un privātajā vidē. Laimīgi cilvēki izjūt pārmaiņas, ko šajos apstākļos rada dzīve.

Ķermenis reaģē uz šo pozitīvo pieredzi, atbrīvojot smadzenes no neirotransmiteru, piemēram, acetilholīna. Šie laimes hormoni dod cilvēkiem papildu spēku mobilizēt maksimālu enerģijas daudzumu. Sirds un asinsvadu sistēma darbojas pilnā ātrumā, skolēni izplešas, elpošana ir saīsināta un apetīte ir samazināta. Šī ķermeņa reakcija ir ļoti nepieciešama stresa reakcija uz mainītām situācijām.

Eistressi jānotiek tikai sporādiski un nevis nepārtraukti, jo daba to ir izveidojusi tādā veidā, ka cilvēki spēj tikai uz neilgu laiku mobilizēt visus savus spēkus, lai “uzņemtu pasauli”. Šī stresa reakcija parasti ilgst piecpadsmit minūtes, jo ķermenis adrenalīna izdalīšanai izmanto lielas enerģijas rezerves, kas nav pietiekamas ilgā laika posmā.

Cilvēki cieš no disstresa negatīvā privātā vai negatīvā profesionālajā vidē. Ķermenis nereaģē uz šo negatīvo stāvokli, atbrīvojot kurjera vielas. Tieši pretēji, negatīvs stress rada slodzi cilvēka imūnsistēmai, kas pēc tam pastāvīgi atrodas trauksmes stāvoklī un darbojas bezmērķīgi un bez plāna. Trūkst signāla “Bīstamība ir beigusies”, ķermenis vairs neizvada enerģiju radošus neirotransmiterus, bet kaitīgus hormonus, kas pārmērīgi noslogo sirds un asinsvadu sistēmu un var izraisīt dažādas sūdzības un slimības.

Jūs varat atrast savus medikamentus šeit

➔ Zāles relaksācijai un nervu stiprināšanai

Slimības un kaites

Stresu izraisa dažādi faktori, kas var būt negatīvi (disstress) vai pozitīvi (eustress). Ķermenis nekavējoties nonāk ārkārtējas spriedzes stāvoklī. Tajā pašā laikā tiek atbrīvoti dažādi neirotransmiteri, kas ļauj skartajiem cilvēkiem tikt galā ar stresa situāciju.

Svarīga kurjera viela, kas ļauj plaši pārvaldīt stresu, ir adrenalīns. Adrenalīna skriešanās laikā skartajiem ir pieejams lielāks spēks. Tomēr, ja šī nozīmīgā kurjera viela tiek regulāri izlaista, tad kādā brīdī būs pieraduma efekts, ķermenis vairs nereaģē stresa situācijās ar tādu pašu spēku kā iepriekš. Koncentrācija un uzmanības samazināšanās, nogurums un vispārēja vājuma sajūta iestājas ātrāk.

Neviens nespēj sasniegt augstāko sniegumu katru dienu, pat ja tie ir saistīti ar pozitīvajiem izaicinājumiem viņu privātajā vai profesionālajā vidē, kas parasti arī rada atzinību un panākumus. Eustress kādā brīdī var pārvērsties par pretēju, par disstressu. Fiziski trauksmes signāli ir vājums, nogurums, grūtības koncentrēties, galvassāpes un sacīkšu sirds. Ikviens, kurš ignorē šos sākotnēji nekaitīgos sava ķermeņa brīdinājuma signālus, riskē nopietni saslimt. Pastāvīgi stresa stāvoklī esošie cilvēki ir uzbudināmi, ātri zaudē līdzjūtību un ir pakļauti saaukstēšanās un infekcijas slimībām. Sākotnēji pozitīvais stress, kas cilvēkus motivēja uzstāties pēc iespējas labāk, tagad noved pie snieguma samazināšanās.

Vieglākas slimības ir izdegšana, migrēnas un slikta brūču dzīšana. Smagas slimības, piemēram, sirdslēkme, arterioskleroze, kairināta zarnu sindroms, kairināts kuņģis, insults, kuņģa čūlas vai žultsakmeņi, var rasties arī tad, ja eistress pārvēršas par disstressu. Skartās personas ir pakļautas atkarību izraisošai uzvedībai, lietojot tabletes un alkoholu, cieš no depresijas un bezrūpības. Kādā brīdī tie izraisa iekšēju atkāpšanos, kas negatīvi ietekmē jūtas, domāšanu un sabiedrisko dzīvi.