Eiropas valstis un galvaspilsētas

Ģeogrāfisks

2022

Mēs skaidrojam, kas ir Eiropas valstis un galvaspilsētas, kādus reģionus tās veido un kuras valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis.

Eiropa aizņem tikai 2% no Zemes virsmas, un tajā dzīvo 10% pasaules iedzīvotāju.

Kādas ir Eiropas valstis un galvaspilsētas?

no sešiem kontinentos paziņas, Eiropā Tā ir otra mazākā teritoriālā paplašinājuma ziņā (tikko 2% no pasaules virsmas, aptuveni 10 530 751 km2) un ceturtā lielākā apdzīvotā vieta (aptuveni 10% no pasaules teritorijas). populācija visā pasaulē, aptuveni 446 940 060 iedzīvotāju). Turklāt tas ir kontinents ar daudziem valstīm, kas var svārstīties no 40 līdz 50 atkarībā no ņemtajiem kritērijiem.

The robežas Eiropas nosaka okeāns Arktika ziemeļos, Vidusjūra dienvidos, Atlantijas okeāns rietumos un Urālu kalni austrumos, dabiska kalnaina robeža, kas to atdala no Āzija. Patiesībā Āzija un Eiropa veido vienu un to pašu kontinentālo bloku, ko bieži sauc par Eirāziju vai Eirāzijas superkontinentu, jo dalījums starp vienu un otru ir tīri kultūras un etnisks.

Eiropa ir galvenais kontinents vēsture Rietumu kultūrā, it īpaši Mūsdienu laikmets, kad lielais monarhijas Eiropas impērijas lielvaras paplašināja savas ietekmes zonas uz pārējo pasauli, iekarojot un kolonizējot kontinentus. Amerikānis Y austrālietis kopumā un izveidošanu kolonijas Āzijā un Āfrika. Tādā veidā un arī caur lielo pasaules kari, pilnvaras Eiropas lielā mērā veidoja mūsdienu pasauli 20. un 21. gadsimtā.

Eiropas karte

Eiropas valstu un galvaspilsētu saraksts

Valstu skaits Eiropā var atšķirties atkarībā no avota, jo dažos gadījumos tiek izmantoti vairāk vai mazāk ierobežojoši kritēriji, lai noteiktu, vai valsts atrodas Eiropas kontinentā, jo starp Eiropu un Rietumiem nav būtisku dabisko barjeru. no Āzijas. Tomēr standarta saraksts ar tautām Eiropas var būt šādi:

Albānijas karogs.

Valsts: Albānija (Albānijas Republika)

Galvaspilsēta: Tirāna

Kopējais iedzīvotāju skaits: 3 038 594 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: albāņu

Vācijas karogs.

Valsts: Vācija (Vācijas Federatīvā Republika)

Galvaspilsēta Berlīne

Kopējais iedzīvotāju skaits: 80 722 792

Oficiālā valoda: vācu

Andoras karogs.

Valsts: Andora (Andoras līdzprincipāle)

Galvaspilsēta: Andora la Velja

Kopējais iedzīvotāju skaits: 85 660 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: katalāņu

Armēnijas karogs.

Valsts: Armēnija (Armēnijas Republika)

Galvaspilsēta: Erevāna

Kopējais iedzīvotāju skaits: 3 229 900 iedzīvotāju.

Oficiālā valoda: armēņu

Austrijas karogs.

Valsts: Austrija (Austrijas Republika)

Galvaspilsēta: Vīne

Kopējais iedzīvotāju skaits: 8 711 770 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: vācu

Azerbaidžānas karogs.

Valsts: Azerbaidžāna (Azerbaidžānas Republika)

Galvaspilsēta: Baku

Kopējais iedzīvotāju skaits: 9 872 765 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: azeri

Beļģijas karogs.

Valsts: Beļģija (Beļģijas Karaliste)

Galvaspilsēta: Brisele

Kopējais iedzīvotāju skaits: 11 409 077 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: holandiešu, franču, vācu un valoņu

Baltkrievijas karogs.

Valsts: Baltkrievija (Baltkrievijas Republika)

Galvaspilsēta: Minska

Kopējais iedzīvotāju skaits: 9 570 376 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: baltkrievu un krievu.

Bosnijas un Hercegovinas karogs.

Valsts: Bosnija un Hercegovina

Galvaspilsēta: Sarajeva

Kopējais iedzīvotāju skaits: 3 861 912 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: bosniešu, horvātu un serbu

Bulgārijas karogs.

Valsts: Bulgārija (Bulgārijas Republika)

Galvaspilsēta: Sofija

Kopējais iedzīvotāju skaits: 7 144 653 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: bulgāru

Kipras karogs.

Valsts: Kipra (Kipras Republika)

Galvaspilsēta: Nikosija

Kopējais iedzīvotāju skaits: 1 205 575 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: grieķu un turku

Horvātijas karogs.

Valsts: Horvātija (Horvātijas Republika)

Galvaspilsēta: Zagreba

Kopējais iedzīvotāju skaits: 4 313 707 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: horvātu

Dānijas karogs.

Valsts: Dānija (Dānijas Karaliste)

Galvaspilsēta: Kopenhāgena

Kopējais iedzīvotāju skaits: 5 593 785 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: dāņu

Slovākijas karogs.

Valsts: Slovākija (Slovākijas Republika)

Galvaspilsēta: Bratislava

Kopējais iedzīvotāju skaits: 5 445 802 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: slovāku

Slovēnijas karogs.

Valsts: Slovēnija (Slovēnijas Republika)

Galvaspilsēta: Ļubļana

Kopējais iedzīvotāju skaits: 1 978 029 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: slovēņu

Spānijas karogs.

Valsts: Spānija (Spānijas Karaliste)

Galvaspilsēta: Madride

Kopējais iedzīvotāju skaits: 48 563 476 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: spāņu

Igaunijas karogs.

Valsts: Igaunija (Igaunijas Republika)

Galvaspilsēta: Tallina

Kopējais iedzīvotāju skaits: 1 258 545 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: igauņu

Somijas karogs.

Valsts: Somija (Somijas Republika)

Galvaspilsēta: Helsinki

Kopējais iedzīvotāju skaits: 5 948 211 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: somu un zviedru

Francijas karogs.

Valsts: Francija (Francijas Republika)

Galvaspilsēta: Parīze

Kopējais iedzīvotāju skaits: 66 836 154 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: franču

Gruzijas karogs.

Valsts: Gruzija

Galvaspilsēta: Tbilisi

Kopējais iedzīvotāju skaits: 4 928 052 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: gruzīnu

Grieķijas karogs.

Valsts: Grieķija (Grieķijas Republika)

Galvaspilsēta: Atēnas

Kopējais iedzīvotāju skaits: 10 773 253 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: grieķu

Ungārijas karogs.

Valsts: Ungārija

Galvaspilsēta: Budapešta

Kopējais iedzīvotāju skaits: 9 874 784 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: ungāru

Īrijas karogs.

Valsts: Īrija (Īrijas Republika)

Galvaspilsēta: Dublina

Kopējais iedzīvotāju skaits: 4 952 473 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: īru un angļu

Islandes karogs.

Valsts: Islande (Islandes Republika)

Galvaspilsēta: Reikjavīka

Kopējais iedzīvotāju skaits: 335 878 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: īslandiešu

Itālijas karogs.

Valsts: Itālija (Itālijas Republika)

Romas galvaspilsēta

Kopējais iedzīvotāju skaits: 62 007 540 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: itāļu

Latvijas karogs.

Valsts: Latvija (Latvijas Republika)

Galvaspilsēta: Rīga

Kopējais iedzīvotāju skaits: 1 965 686 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: latviešu

Lihtenšteinas karogs.

Valsts: Lihtenšteina (Lihtenšteinas Firstiste)

Galvaspilsēta: Vaduca

Kopējais iedzīvotāju skaits: 37 937 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: vācu

Lietuvas karogs.

Valsts: Lietuva (Lietuvas Republika)

Galvaspilsēta: Viļņa

Kopējais iedzīvotāju skaits: 2 854 235 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: lietuviešu

Luksemburgas karogs.

Valsts: Luksemburga (Luksemburgas Lielhercogiste)

Galvaspilsēta: Luksemburgas pilsēta

Kopējais iedzīvotāju skaits: 582 291 iedzīvotājs.

Oficiālā valoda: luksemburgiešu, franču un vācu

Ziemeļmaķedonijas karogs.

Valsts: Ziemeļmaķedonija (Ziemeļmaķedonijas Republika)

Galvaspilsēta: Skopje

Kopējais iedzīvotāju skaits: 2 100 025 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: maķedoniešu un albāņu

Maltas karogs.

Valsts: Malta (Maltas Republika)

Galvaspilsēta: Valleta

Kopējais iedzīvotāju skaits: 415 196 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: maltiešu un angļu

Moldovas karogs.

Valsts: Moldova (Moldovas Republika)

Galvaspilsēta: Kišiņeva

Kopējais iedzīvotāju skaits: 3 510 485 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: rumāņu

Monako karogs.

Valsts: Monako (Monako Firstiste)

Galvaspilsēta: Monako pilsēta

Kopējais iedzīvotāju skaits: 30 581 iedzīvotājs.

Oficiālā valoda: franču

Melnkalnes karogs.

Valsts: Melnkalne

Galvaspilsēta: Podgorica

Kopējais iedzīvotāju skaits: 644 578 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: Melnkalnes

Norvēģijas karogs.

Valsts: Norvēģija (Norvēģijas Karaliste)

Galvaspilsēta: Oslo

Kopējais iedzīvotāju skaits: 5 265 158 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: norvēģu

Nīderlandes karogs.

Valsts: Nīderlande (Nīderlandes Karaliste)

Galvaspilsēta: Amsterdama

Kopējais iedzīvotāju skaits: 17 016 967 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: holandiešu

Polijas karogs.

Valsts: Polija (Polijas Republika)

Galvaspilsēta: Varšava

Kopējais iedzīvotāju skaits: 38 652 326 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: poļu

Portugāles karogs.

Valsts: Portugāle (Portugāles Republika)

Galvaspilsēta: Lisabona

Kopējais iedzīvotāju skaits: 10 833 816 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: portugāļu

Apvienotās Karalistes karogs.

Valsts: Apvienotā Karaliste (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste)

Galvaspilsēta: Londona

Kopējais iedzīvotāju skaits: 64 430 428 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: angļu

Čehijas karogs.

Valsts: Čehija

Galvaspilsēta: Prāga

Kopējais iedzīvotāju skaits: 10 644 842 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: čehu

Rumānijas karogs.

Valsts: Rumānija

Galvaspilsēta: Bukareste

Kopējais iedzīvotāju skaits: 21 599 736 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: rumāņu

Krievijas karogs.

Valsts: Krievija (Krievijas Federācija)

Galvaspilsēta: Maskava

Kopējais iedzīvotāju skaits: 142 355 415 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: krievu

Sanmarīno karogs.

Valsts: Sanmarīno (Rāmā Sanmarīno Republika)

Galvaspilsēta: Sanmarīno pilsēta

Kopējais iedzīvotāju skaits: 33 285 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: itāļu

Serbijas karogs.

Valsts: Serbija (Serbijas Republika)

Galvaspilsēta: Belgrada

Kopējais iedzīvotāju skaits: 7 143 921 iedzīvotājs.

Oficiālā valoda: serbu

Zviedrijas karogs.

Valsts: Zviedrija (Zviedrijas Karaliste)

Galvaspilsēta: Stokholma

Kopējais iedzīvotāju skaits: 9 880 604 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: zviedru

Šveices karogs

Valsts: Šveice (Šveices Konfederācija)

Galvaspilsēta: Berne

Kopējais iedzīvotāju skaits: 8 179 284 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: vācu, franču, itāļu un romāņu

Ukrainas karogs.

Valsts: Ukraina

Galvaspilsēta: Kijeva

Kopējais iedzīvotāju skaits: 44 209 733 iedzīvotāji.

Oficiālā valoda: ukraiņu

Vatikāna karogs.

Valsts: Vatikāns (Vatikāna Pilsētvalsts)

Galvaspilsēta: Vatikāns

Kopējais iedzīvotāju skaits: 1000 iedzīvotāju.

Oficiālā valoda: nav

Eiropas reģioni

Iedalījums reģionos atbilst ģeogrāfiskiem, etniskiem, politiskiem un kultūras kritērijiem.

Eiropas kontinents ir sadalīts piecos galvenajos reģionos, pēc kritērijiem ne tikai ģeogrāfiskiem, bet arī etniskiem, politiskiem un kultūras. Šie reģioni ir:

  • Rietumeiropa. Tas atbilst to valstu apgabalam, kuru robežas atrodas Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā, piemēram, Francija, Apvienotā Karaliste, Spānija vai Portugāle.
  • Ziemeļeiropa.Tas atbilst to valstu apgabalam, kas robežojas ar Baltijas jūru vai ir daļa no Skandināvijas reģiona, piemēram, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Islande vai Somija.
  • Centrāleiropa. Tas atbilst kontinenta vidējā reģiona valstu teritorijai, piemēram, Vācijai, Austrijai, Polijai, Beļģijai vai Nīderlandei.
  • Dienvideiropa. Tas atbilst to valstu teritorijai, kurām ir robežas Vidusjūrā, piemēram, Itālija, Grieķija, Maķedonija, Horvātija vai Kipra.
  • Austrumeiropa. Tas atbilst Āzijai vai Tuvajiem Austrumiem vistuvāko valstu apgabalam, piemēram, Ukrainai, Krievijai, Rumānijai vai Bulgārijai.

Eiropas Savienības dalībvalstis

Ne visas valstis, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, ir daļa no Eiropas Savienības, kas stājās spēkā 1993. gadā. Tikai 27 valstis veido šo politisko bloku un ekonomisks, kas nozīmē, ka viņi kopīgi veic noteiktus pasākumus, vienojas ievērot noteiktus kopīgus principus un izmantot vienu un to pašu vienoto valūtu eiro (€).

Eiropas Savienības dalībvalstis ir:

  • Vācija
  • Austrija
  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehu Republika
  • Kipra
  • Horvātija
  • Dānija
  • Slovākija
  • Slovēnija
  • Spānija
  • Igaunija
  • Somija
  • Francija
  • Grieķija
  • Ungārija
  • Īrija
  • Itālija
  • latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • iesals
  • Nīderlande
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Zviedrija

Apdzīvotākās galvaspilsētas Eiropā

Maskava ir visvairāk apdzīvotā galvaspilsēta Eiropā.

The pilsētas Galvaspilsētas ar lielāko iedzīvotāju skaitu Eiropas kontinentā ir:

  • Maskava (Krievija) ar 12 480 070 iedzīvotājiem.
  • Londona (Apvienotā Karaliste) ar 9 200 040 iedzīvotājiem.
  • Berlīne (Vācija) ar 3 755 505 iedzīvotājiem.
  • Madride (Spānija) ar 3 334 049 iedzīvotājiem.
  • kyiv (Ukraina) ar 2 815 951 iedzīvotāju.
  • Roma (Itālija) ar 2 777 979 iedzīvotājiem.

Visvairāk runātās valodas Eiropā

The Valodas ar lielāko runātāju skaitu Eiropas kontinentā ir:

  • Krievu valoda, ar vairāk nekā 100 000 000 runātājiem starp Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Gruziju un Rumāniju.
  • Vācu valoda, ar gandrīz 100 000 000 runātājiem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Luksemburgā, Lihtenšteinā, Itālijā, Dānijā, Beļģijā, Francijā, Slovākijā, Ungārijā, Ukrainā, Polijā un Rumānijā.
  • Itāļu valoda, ar aptuveni 65 000 000 runātāju starp Itāliju, Šveici, Sanmarīno, Vatikānu, Maltu, Slovēniju, Horvātiju un Rumāniju.
  • franču valoda, ar aptuveni 60 000 000 runātāju Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Andorā, Horvātijā un Rumānijā.
  • Spāniski, ar aptuveni 48 000 000 runātāju starp Spāniju, Andoru un Apvienoto Karalisti.
  • poļu valodā, ar aptuveni 44 000 000 runātāju Polijā, Ukrainā, Čehijā, Slovākijā un Rumānijā.
  • Ukraiņu valodā, ar aptuveni 36 000 000 runātāju Ukrainā, Moldovā, Horvātijā, Slovākijā, Rumānijā un Serbijā.
!-- GDPR -->