• Kas ir likumdošanas nozare?
• Likumdošanas nozares raksturojums
• Kas veido likumdošanas atzaru?
• Likumdošanas varas funkcijas un pilnvaras
• Citas valsts pilnvaras

Mēs izskaidrojam, kas ir likumdošanas vara, kas to veido, tās funkcijas, pilnvaras un citas īpašības.

Likumdošanas vara apspriež likumu izstrādi un grozīšanu.

Kas ir likumdošanas nozare?

Likumdevējs jeb likumdevējs ir viens no valsts pilnvaras, tas ir, viens no trim zariem, kurā var no Stāvoklis, kopā ar izpildvaru un tiesu varu.

Atšķirībā no pēdējās, likumdošanas vara nodarbojas ar tiesību aktu izveidi, grozīšanu un atcelšanu likumus kas regulē sabiedrību. Tā pārziņā ir arī valsts budžeta pārvalde un speciālo atļauju izsniegšana izpildvarai.

Likumdevējs galvenokārt ir politisko sarunu instancē, kas veido parlamentu (Kongress, Asambleja utt.). Tā ir apspriežu institūcija, kurā ir pārstāvēti dažādi valsts politiskie spēki, kuriem ir pietiekami daudz vēlētāju, lai ar deputātu un/vai senatoru starpniecību piedalītos parlamentā.

Šīs amatpersonas, kas sadalītas vienā vai divās palātās (vienā – deputāti un otrā – senatori) atkarībā no katras valsts valsts organizācijas, tiek tieši ievēlētas populācija.

Likumdošanas vara tika aplūkota klasiskajā Monteskjē varas dalīšanas teorijā, kuras mērķis bija izvairīties no tirānijas. Tam bija nozīmīgākais priekštecis Nacionālajā asamblejā, ko nemiernieku spēki izveidoja gada laikā Franču revolūcija 1789. gada, un vēlāk tika izveidota Nacionālā Satversmes sapulce.

Likumdošanas nozares raksturojums

Likumdevēji var būt ļoti dažādi atkarībā no valsts, pēc nosaukuma, lieluma vai sastāva atkarībā no dominējošās tiesību sistēmas.

Piemēram, Ķīnas Nacionālajā Tautas kongresā ir 2987 locekļi, bet Vatikāna Pilsētvalsts Pontifikālajā komisijā – 7. Acīmredzot, jo vairāk tās piekritīs, jo grūtāk būs panākt vienošanos, jo parlamentam ir jābūt suverēnās tautas dažādo gribu reprezentatīva vienība.

Likumdošanas vara var būt:

• Vienkameru. Tās sastāvā ir tikai deputāti.
• Divpalātu. To veido deputāti un senatori, kuru funkcijas ir sadalītas un diferencētas, parasti lai piešķirtu lielākas pilnvaras.

Trīskameru mezglu gadījumi ir reti un netiek izmantoti.

Kas veido likumdošanas atzaru?

Likumdošanas varu veido tautas vēlētas amatpersonas. Viņi parasti pieder sabiedrības politiskajām partijām vai tām organizācijām neatkarīgi atbalstītāji.

Šie ierēdņi parasti veido “beņķus”, tas ir, likumdevēju grupas, kas organizētas atbilstoši savai politiskajai piederībai un interesēm, lai mēģinātu izdarīt spiedienu uz citiem un pieņemtu sev interesējošās rezolūcijas.

Pārējā daļā šie likumdevēji var nākt no ļoti dažādiem slāņiem, ar iepriekšēju politisko pieredzi vai bez tās saskaņā ar Nacionālajā Satversmē šajā sakarā noteiktajiem noteikumiem. Šīs publiskās varas milzīgā nozīme ir saistīta ar to, ka tā atspoguļo valsts daudzveidību un daudzveidību. populācija. Tāpēc tā ir debašu, cīņu un arī vienošanos un sarunu vieta.

Likumdošanas varas funkcijas un pilnvaras

Precīzas parlamenta pilnvaras ir paredzētas tiesību sistēmā, un tās sargā tiesu sistēma, kurai ir jānodrošina Satversmes noteikumu ievērošana. Tādējādi kopumā parlamenta funkcijas ir šādas:

• Izstrādāt jaunus likumus, lai juridiski risinātu valstī notiekošo realitāti.
• Grozīt vai atcelt likumus, kas ir novecojuši, kavē valsts darbu vai tiek uzskatīti par negodīgiem.
• Kontrolējiet budžetu valsts un apstiprināt vai noraidīt izpildvaras pieprasījumus šajā sakarā.
• Ar izpildvaras atļauju ievēlēt politiskās iestādes citās likumdošanas varai piesaistītās struktūrās, piemēram, vēlēšanu komisijās vai pat iecelt tiesu varas tiesnešus.
• Interpelēt vai politiski saukt pie atbildības izpildvaras un pašas likumdevējas iestādes amatpersonas, ja tiek uzskatīts par nepieciešamu veikt jebkāda veida pētījumiem. Tas var novest arī pie ierēdņa atlaišanas.
• Noteiktās situācijās piešķirt izpildvarai atļaujas vai īpašas pilnvaras.

Citas valsts pilnvaras

Kopā ar likumdošanas varu tradicionālā publiskās varas koncepcija paredz:

• Izpildvara. Viņš ir atbildīgs par valsts stūres rata stāšanos, svarīgu politisko lēmumu pieņemšanu. Tās galvenā persona ir valsts prezidents vai premjerministrs kopā ar ministriem, gubernatoriem, mēriem un citiem personīgiem amatiem, ko sabiedriski izvēlas.
• Pilnvara. Tas nodrošina likuma ievērošanu gan no abām pārējām valsts varas iestādēm, gan arī no pilsoņiem. Viņš ir atbildīgs par konstitucionālā teksta interpretāciju tā sākotnējā garā. To veido hierarhiski sakārtotas tiesas. Tiesnešus, kas tajā ietilpst, neievēl iedzīvotāji.