Mēs izskaidrojam, kas ir prefiksi, to klasifikācija pēc iedarbības, to veidi un kādi ir galvenie. Kā arī, kas ir sufiksi.
Kas ir prefiksi?
Prefiksi ir pazīstami kā morfoloģiskās daļiņas veids, kas, savienojoties ar vārdu (vai leksisko sakni), pievieno vai maina tā nozīmi, nodrošinot tam savu nozīmes slodzi. Kā sufiksi un infiksi, prefiksi ir afiksa veids, tas ir, daļiņa, kas iejaucas vārdu un vārdu veidošanā.
Prefiksu pievienošanas procedūra vārdam, kas pazīstama kā prefiksācija, ir samērā izplatīta starp pasaules valodām. Ļauj izveidot jaunus terminus (neoloģismi) vai atšķirīgas nozīmes ātri un ātri. Prefikss vienmēr ir pirms leksiskā celma.
Spāņu valodā prefiksi sastāv no vārdiem, kas galvenokārt nāk no latīņu un grieķu valodas. Pievienojot vārdam, tie nekad nemaina tā akcentu, kā arī nerada ļoti radikālas novirzes no vārda sākotnējās nozīmes, bet gan tās variācijas.
Tā, piemēram, ja ir vārds "fiksēts", mēs varam iegūt "iepriekš fiksētu", pievienojot šo daļiņu, kas vienkārši norāda, ka fiksētajai lietai ir jābūt iepriekš; bet, ja pievienojam "su-fixed", mēs norādām, ka fiksētajai daļiņai ir jānāk pēc. Mēs nekādā gadījumā nemainām vārda "fiksēts" leksisko nozīmi (to, kas parādās vārdnīcā), mēs to vienkārši kontekstualizējam.
Ļoti vispārīgi prefiksus var klasificēt pēc to ietekmes uz vārdu, kuram tie ir pievienoti:
- Atvasinātie prefiksi. Tie, kas maina vārda leksisko nozīmi, tas ir, pārvērš to par citu vārdu ar citu nozīmi.
- Flekcijas prefiksi. Tie, kuri, savienojot vārdu, maina tā gramatisko kategoriju, tas ir, pārvērš vienu vārda veidu citā: lietvārdi darbības vārdos utt.
Bet spāņu valodas gadījumā visi prefiksi vienmēr ir atvasinājuma tipa. Citās valodās ir iespēja izmantot locīšanas prefiksus, lai gan tie vienmēr ir retāk sastopami.
Prefiksu veidi spāņu valodā
Spāņu prefiksi tiek klasificēti pēc nozīmes veida, ko tie satur un ko tie pievieno vārdam, šādi:
- Negatīvie prefiksi. Tie noliedz leksiskās saknes nozīmi vai ir pretrunā ar to.
- Lokācijas prefiksi. Tie norāda vietu vai atrašanās vietu vārda sākotnējā nozīmē.
- Laika prefiksi. Tie apzīmē laika vai cēloņsakarības saistību ar vārda sākotnējo nozīmi.
- Daudzuma un izmēra prefiksi. Tie norāda uz skaitli vai a proporcija vārda sākotnējā nozīmē.
- Intensitātes prefiksi. Tie nosaka vārda nozīmes spēka vai intensitātes attiecības.
- Lietvārdu prefiksi. Tie nosaka cita veida esības nosacījumus, pašas lietas, vārda nozīmi.
Tālāk esošajā sarakstā mēs redzēsim piemērus katram no šiem prefiksiem.
Prefiksu saraksts
Tālāk mēs piedāvājam spāņu valodas galveno prefiksu sarakstu, kuru pareizrakstība vienmēr ir fiksēta un unikāla, jo, kā mēs paskaidrojām, tie ir mirušo valodu mantojumi pirms spāņu valodas pastāvēšanas. Ņemiet vērā, ka prefiksus nedrīkst defisēt: mēs to darīsim sarakstā, lai tos izceltu.
| Priedēklis | Nozīme | Piemēri |
|---|---|---|
| anti- | Atteikums (pret) | antibiotisks, antihigiēnisks |
| uz- | Noliegums (trūkst) | a-morāls, a-simptomātisks |
| pret- | Atteikums (pret) | pretuzbrukums, pretrecepcija |
| iekšā- | Noliegums (trūkst) | nevainojams, neredzams |
| bijušais- | Noliegums (trūkst) | bijušais prezidents, bijušais temp |
| pēc- | Pagaidu (pēc) | pēcoperācijas, pēcdzemdību |
| iepriekš | Pagaidu (pirms) | pirmsoperācijas, pirmsvēsture |
| Ņemot vērā- | Pagaidu (pirms) | ante-diluviano, ante-meridiam (A.M.) |
| Ņemot vērā- | Lokatīvais (pirms) | priekšacis, apakšdelma |
| Nāc iekšā- | Lokatīvais (vidū) | starpkājām, starp-aizkariem |
| apakš- | Lokatīvais (zemāk) | zemzemes, zemūdens |
| infra- | Lokatīvais (zemāk) | infrasarkanais, nepietiekami nodrošināts |
| trans- | Lokatīvais (ārpus) | transseksuāls, transportētājs |
| TV- | Lokatīvais (attālumā no) | telekomunikācijas, televīzija |
| par- | Lokatīvais (iepriekš) | pārkare, pāri visam |
| vice- | Lokatīvais (nevis) | viceministrs, viceprezidents |
| ultra- | Atrašanās vieta (beigās) | ultravioletais, ultragravs |
| proto- | Atrašanās vieta (pirmā no) | prototips, protoplazma |
| ekstra- | Atrašanās vieta (ārpus) | ārpuszemes, ārpussienas |
| hiper- | Intensitāte (daudz) | hiperaktīvs, hiperbarisks |
| Super- | Intensitāte (augstāka) | supercilvēks, superskaņa |
| atkārtoti | Intensitāte (atkal) | pārdzīvo, pārraksti |
| bi- | No daudzuma (divi) | bipolāri, divtonāli |
| multi- | No daudzuma (daudz) | daudzfaktoru, daudznozaru |
| priekšgala- | No daudzuma (viens) | mono-neirāls, mono-stīgu |
| policists- | Daudzums (dažādi) | polimorfs, politehnisks |
| daļēji | Izmērā (puse) | pusdievs, pusaplis |
| maksi- | Izmērs (maksimums) | maksi-process, maksi-cena |
| zooloģiskais dārzs- | Lietvārds (dzīvnieks) | zoo-filia, zooloģiski loģiski |
| fito- | Lietvārds (augi) | fitoplanktons, fitogrāfs |
| Foto- | Lietvārds (gaisma) | fotofobija, fotogrāfija |
| biblio- | Lietvārds (grāmata) | bibliogrāfija, bibliogrāfija |
| hrono- | Lietvārds (laikapstākļi) | hronoloģiskais, hronometrs |
| aero- | Lietvārds (gaiss) | lidmašīna, aeroosta |
Prefiksi un sufiksi
Sufiksi un prefiksi ir galvenie piedēkļu veidi, kas pastāv. Kā redzējām, tie atšķiras viens no otra ar vietu, kuru tie ieņem attiecībā pret leksisko sakni: priedēkļi priekšā un sufiksi aizmugurē.
No otras puses, priedēkļiem ir lielāka leksiskā slodze, tas ir, lielāka savas nozīmes daļa, savukārt sufiksiem tās trūkst un ir tikai nozīme gramatiskā, tas ir, tie iegūst nozīmi iekšienē kontekstā no mēles. Piemēram, sufikss “-ción” pats par sevi neko nenozīmē, tas tikai piešķir lietvārda rangu celmam, ar kuru tas ir savienots.