drāma

Mēs izskaidrojam, kas ir drāma, dažādi veidi, kā to var klasificēt, un daži šī literatūras žanra piemēri.

Drāmas pirmsākumi meklējami klasiskajā grieķu kultūrā.

Kas ir drāma?

Drāma vai dramatiskais ir viens no literatūras žanri senatne, kā to aprakstījis grieķu filozofs Aristotelis, priekštecis tam, ko mēs šodien pazīstam kādramaturģija vaiteātris.

Termins faktiski nāk no grieķu valodasdrāma kas tulkojumā nozīmē “darbība”, kam ir liela jēga, jo drāmā literārā un izdomāta darbība tiek iestudēta, izmantojot dialogi un darbības a laikapstākļi klāt nenoteiktu laiku.

Tradicionāli izšķir drāmu un teātris, bet tomēr. Pirmais būtu rakstītu vai nerakstītu lingvistisko elementu kopums, kas veido rakstzīmes, dialogi (vai monologi, monologi), darbības anotācijas un aprakstus no izdomātās pasaules, kurā notiek darbība, un tas ir literārs žanrs.

Otrs, savukārt, būtu šī žanra materializācija, tā iespaidīgais izskats, iesaistot aktierus, skatuvi, režiju utt.

Drāmas izcelsme ir grieķu kultūra klasika, kurā viņam bija galvenā politiskā un reliģiskā loma, jo viņš iestudēja stāstus vai stāstu ainas no grieķu mitoloģiskās un reliģiskās tradīcijas, kurās tika paustas arī pilsoniskās un politiskās vērtības, kuras uzskatīja par vajadzīgām saglabāt.

Agorā, publiskajā telpā un tirgū tika veidoti priekšstati mūzikas instrumentu pavadījumā. Tos parasti attēloja par godu dievam Dionīsam, taču bija vesels attēlojumu kalendārs, un tajos vienmēr tika mēģināts sasniegtkatarse: emociju attīrīšana caur ciešanām uz skatuves, kas atstāja skatītājus “tīru” no aizraušanās un ļāva viņiem būt labākiem pilsoņiem.

Daudzi teicieni tekstiem, ko sarakstījuši tā laika lielie komponisti (traģēdijā galvenokārt Sofokls, Eshils un Eiripīds; un komēdijā Aristofāns) ir izdzīvojuši līdz mūsdienām un ir daļa no nozīmīgākā Rietumu literārā mantojuma.

Drāmas veidi

Saskaņā ar Aristoteļa tradicionālo klasifikāciju, drāma ietver divus galvenos žanrus, kas ir:

  • Traģēdija. Augstākais žanrs, pēc Aristoteļa domām, un ar vislielāko poētisko efektu, sastāvēja no tādu cilvēku attēlojuma, kuri ir labāki par viņiem, tā ka viņu atkrišanai no žēlastības ir daudz lielāka katarsiska ietekme uz sabiedrību.
  • Komēdija. Pretēji traģēdija, tēlo vīriešus daudz sliktākus, nekā viņi patiesībā ir, lai par viņiem ņirgātos. Tādējādi tas kalpo kā satīrisks žanrs pret varu, jo ļauj pilsoņiem kādu laiku pasmieties par saviem karaļiem.

Tomēr mūsdienās dramatiskais žanrs tiek saprasts ļoti dažādi, un šim sarakstam ir pievienoti šādi žanri:

  • daļa. Reālistisks dramatisks darbs par excellence, kas apveltīts ar sarežģītiem un kopīgiem varoņiem, kas saskaras ar ekstremālām dzīves situācijām.
  • Melodrāma. Tās nosaukums nozīmē "mūzikas drāma", un tas rada emocionālu sabiedrības reakciju konfliktu situācijās. vērtības, bieži nožēlojams vai ļoti dramatisks raksturs. Piemēram, ziepju operas ir mūsdienu melodrāmas veids.
  • Traģikomēdija. Traģisku un komisku aspektu kombinācija nereālistiskā žanrā ar parasti sarežģītām anekdotēm un vienkāršiem, arhetipiskiem varoņiem.
  • Didaktiskais darbs. Dramatiska darba forma, kas aicina skatītāju caur vienkāršiem varoņiem un sarežģītām anekdotēm pārdomāt pārdomas un filozofisku vai eksistenciālu ierosinājumu.
  • Farss. Tas ir netīrs žanrs, kas izmanto elementus no jebkura cita dramatiskā žanra, lai izveidotu simbolisku anekdoti, kuru bieži ir grūti interpretēt.

Ir arī avangarda vai mūsdienu teātra priekšlikumi, piemēram, absurda teātris vai nežēlības teātris, kas izmanto drāmu un teātra telpu kā politiskas, sociālas vai eksperimentālas darbības mehānismus un kuriem parasti ir lieliski un unikāli teorētiķi.

Dramatiskā žanra piemēri

Daži labi zināmu dramatisko darbu piemēri ir:

  • Trojas zirgi (415.g.pmē.) autors Eiripīds
  • Karalis Edips (ap 430. g. p.m.ē.) Sofokla autors
  • Agamemnons (458. g. p.m.ē.), autors Eshils
  • Vardes (405.g.pmē.) autors Aristofāns
  • Par tabakas nodarīto kaitējumu autors Antons Čejovs
  • Ubu Karalis autors Alfrēds Džerijs
  • Neatvairāmais Arturo kāpiensUi autors Bertolds Brehts
  • Plikā dziedātāja autors Jevgeņijs Jonesko
  • Gaidu Godo autors Semjuels Bekets
!-- GDPR -->