- Kāds ir subjunktīvs noskaņojums?
- Subjunktīva noskaņojuma darbības vārdu laiki
- Piemēri teikumiem ar subjunktīvu
Mēs izskaidrojam, kas ir subjunktīvs noskaņojums un kāda ir konjugācija katrā tā darbības vārda laikā. Arī piemēri teikumos.
Kāds ir subjunktīvs noskaņojums?
In gramatika, ir pazīstams kā subjunktīvs noskaņojums vienam no konjugācijas modeļiem darbības vārdi daudzās valodās, īpaši indoeiropiešu izcelsmes, piemēram, spāņu, kopā ar indikatīvs un uz obligāti.
Tomēr atšķirībā no pēdējiem diviem, kas attiecīgi apraksta realitātēm vai dot norādījumus, subjunktīvs kalpo apgalvojumu izteikšanai hipotētisks, neskaidras, piemēram, vēlmes, izredzes vai iespējas, vai tās ir iedomātas un abstraktas, vai arī kļuvušas par realitāti.
Piemēram, mēs izmantojam subjunktīvu noskaņojumu, sakot, ka “Es to gribu aiziet rīt "," ceru, ka es klausies labi "vai" es par to priecājos tu esi šeit". Kā būs redzams, subjunktīva izpratnei ir nepieciešams zināms smalkums, jo īpaši tāpēc, ka tas palīdz citiem verbālajiem veidiem, piemēram, imperatīvs, kad mēs sakām tādas frāzes kā "Nē runāt no tā "vai nosacītā, kad mēs sakām kaut ko līdzīgu" es dzertu tikai tad, ja mēs būtu pirkuši vēl viena glāze”.
Kā redzams, subjunktīvs parādās ļoti bieži pakārtotās klauzulas vai sekundārās klauzulas, pēc saikļi Kas ka, Jā, pat ja, starp citiem. Tāpat kā indikatīvajam noskaņojumam, tam ir dažādu konjugāciju saraksts atkarībā no darbības vārda laika un darbības vārda personas.
Subjunktīva noskaņojuma darbības vārdu laiki
Subjunktīvs noskaņojums, piemēram, indikatīvs, tiek konjugēts saskaņā ar divu veidu darbības vārdu laikiem: vienkāršiem un saliktiem laikiem atkarībā no tā, vai tie izmanto palīgdarbības vārdu "ir". Šie laiki ir:
- Klāt. Izmanto, lai atsauktos uz darbībām vai vēlmēm, kas vēl nav notikušas, var rasties vai vēl nav beigušās. Subjunktīva konjugācija šajā laikā atbilst šādam noteikumam (tā mainās neregulārie darbības vārdi):
| Verbāls cilvēks | Darbības vārdi, kas beidzas ar -ar | Darbības vārdi, kas beidzas ar -er vai -ir |
|---|---|---|
| 1. vienskaitlis (I) | -e (Es runāju, runāt) | -uz (dzert, dzērienam; tiešraide dzīvot) |
| 2. vienskaitlis (tu) | - ir (runāt) | -kā (dzert; dzīvs) |
| 2. vienskaitlis (tu) | -e (Es runāju) | -uz (dzert; tiešraide) |
| 3. vienskaitlis (viņš/viņa) | -e (Es runāju) | -uz (dzert; tiešraide) |
| 1. daudzskaitlis (mēs) | -emos (parunāsim) | -amos (iedzersim; dzīvosim) |
| 2. daudzskaitlis (jūs) | -in (runāt) | -an (dzert; tiešraide) |
| 3. daudzskaitlis (viņi/viņi) | -in (runāt) | -an (dzert; tiešraide) |
- Nepilnīga vai nevainojama pagātne. Izmanto, lai izteiktu nepabeigtas pagātnes vai nākotnes darbības, pieņemtas vai nereālas, ko parasti ierobežo konteksts vai teikuma laika marķieri. Konjugācija notiek saskaņā ar šādu noteikumu:
| Verbāls cilvēks | Darbības vārdi, kas beidzas ar -ar | Darbības vārdi, kas beidzas ar -er vai -ir |
|---|---|---|
| 1. vienskaitlis (I) | -ara vai -ase (runāt ar, runāt) | -iera vai -iese (dzēra, dzēra; tiešraide, dzīvoja) |
| 2. vienskaitlis (tu) | -aras vai -ases (tu runāsi, tu runāsi) | -ieras vai -ieses (jūs dzertu, jūs dzertu; tu dzīvotu, dzīvotu) |
| 2. vienskaitlis (tu) | -ara vai -ase (runāt ar, runāt) | -iera vai -iese (dzēra, dzēra; tiešraide, dzīvoja) |
| 3. vienskaitlis (viņš/viņa) | -ara vai -ase (runāt ar, runāt) | -iera vai -iese (dzēra, dzēra; tiešraide, dzīvoja) |
| 1. daudzskaitlis (mēs) | Ejam vai iesim (mēs runātu, parunāsim) | -bija vai -iesemos (dzērām, dzērām; dzīvojām, dzīvojām) |
| 2. daudzskaitlis (jūs) | -aran vai -asen (viņi runās, tu runā iekšā) | -iera vai -iesen (dzertu, dzēra; dzīvotu, tiešraide) |
| 3. daudzskaitlis (viņi/viņi) | -aran vai -asen (viņi runās, tu runā iekšā) | -iera vai -iesen (dzertu, dzēra; dzīvotu, tiešraide) |
- Ideāls sasprindzinājums. Šis ir pirmais saliktais laiks sarakstā, kas izveidots, izmantojot palīgvārdu "have", kas konjugēts pakārtotā tagadnes laikā, un pēc tam galveno darbības vārdu divdabā (-ado, -ido). To lieto, lai subjektīvi izteiktu sevi par darbībām, kas tikko notikušas laikā, piemēram: “Es priecājos, ka tu esi atnācis"Vai" es nespēju noticēt, ka zinu ir iemīlējušies”. Līdz ar to:
| Verbāls cilvēks | Darbības vārds haber tagadnes subjunktīvā |
|---|---|
| 1. vienskaitlis (I) | ir |
| 2. vienskaitlis (tu) | dižskābardis |
| 2. vienskaitlis (tu) | ir |
| 3. vienskaitlis (viņš/viņa) | ir |
| 1. daudzskaitlis (mēs) | ļaujiet mums |
| 2. daudzskaitlis (jūs) | ir |
| 3. daudzskaitlis (viņi/viņi) | ir |
- Saliktā pagātne. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, tas ir salikts laiks, kurā tiek lietots palīgvārds "ir", bet šoreiz konjugēts saskaņā ar pagātnes imperfekta vai kopreterīta likumu, kam seko galvenais darbības vārds divdabā (-ado, -ido). Šajā gadījumā to izmanto, lai izteiktos par nereālām vai hipotētiskām pagātnes situācijām, kas jau notikušas un ir tālu no runātāja tagadnes, piemēram: “Labāka atzīme būtu, ja Es būtu studējis"Vai" Kad es ierados, es biju pārsteigts, ka tu tas būtu bijis jau no partijas”. Šī ir konjugācija:
| Verbāls cilvēks | Darbības vārdam pagātnē ir pakārtotā vārda imperfekts |
|---|---|
| 1. vienskaitlis (I) | bija, būtu |
| 2. vienskaitlis (tu) | būtu, būtu |
| 2. vienskaitlis (tu) | bija, būtu |
| 3. vienskaitlis (viņš/viņa) | bija, būtu |
| 1. daudzskaitlis (mēs) | mums būtu, būtu |
| 2. daudzskaitlis (jūs) | būtu, būtu |
| 3. daudzskaitlis (viņi/viņi) | būtu, būtu |
- Vienkārša nākotne. Izmanto, lai izteiktu hipotētiskas situācijas vai darbības, kas vēl nav notikušas, it īpaši, ja tās ir pakļautas nosacījumiem.
| Verbāls cilvēks | Darbības vārdi, kas beidzas ar -ar | Darbības vārdi, kas beidzas ar -er vai -ir |
|---|---|---|
| 1. vienskaitlis (I) | - ir (es parunāšu) | -iere (dzers; dzīvos) |
| 2. vienskaitlis (tu) | -ares (runāt) | -ieres (tu dzer; vai tu dzīvosi) |
| 2. vienskaitlis (tu) | - ir (es parunāšu) | -uz (dzers; dzīvos) |
| 3. vienskaitlis (viņš/viņa) | - ir (es parunāšu) | -uz (dzers; dzīvos) |
| 1. daudzskaitlis (mēs) | -mēs būsim (mēs runāsim) | -mēs būsim (mēs dzersim; mēs dzīvosim) |
| 2. daudzskaitlis (jūs) | -aren (ierunājies) | -ieren (dzers; viņi dzīvos) |
| 3. daudzskaitlis (viņi/viņi) | -aren (ierunājies) | -ieren (dzers; viņi dzīvos) |
- Perfekta nākotne. Atkal tā ir vienkāršā nākotnes laika saliktā forma (ar palīgvārdu "ir"), parasti nosacīta vai koncesīva lietojuma, ļoti reta un vairāk nekā jebkas reducēta uz juridisko valodu. To lieto iespējamām nākotnes situācijām, kas nozīmē kādas sekas vai attiecības, un tās veidojas, konjugējot palīgvārdu turpmākajā vienkāršā un galvenajā divdabā (-ado, -ido). A) Jā:
| Verbāls cilvēks | Darbības vārds haber nākotnē vienkāršais pakārtots |
|---|---|
| 1. vienskaitlis (I) | tur ir |
| 2. vienskaitlis (tu) | vai tev būtu |
| 2. vienskaitlis (tu) | tur ir |
| 3. vienskaitlis (viņš/viņa) | Būtu |
| 1. daudzskaitlis (mēs) | mums būtu |
| 2. daudzskaitlis (jūs) | būtu |
| 3. daudzskaitlis (viņi/viņi) | būtu |
Piemēri teikumiem ar subjunktīvu
Šeit ir daži teikumi kā subjunktīva lietošanas piemērs:
- Lai runā godājamais!
- Es vēlos, lai tev būtu vairāk pacietības pret mani, mammu.
- Es nebūtu kļūdījies, ja būtu jūs klausījies agrāk.
- Cerams, ka uzvarēsim loterijā.
- Lai kur jūs dotos, dariet to, ko redzat.
- Meklēju sievieti, kura labi dejo tango.
- Ak, nabaga cilvēk, kas slikti runā par karalieni!
- Ja viņš būtu pareizi dziedājis, balva būtu viņa.
- Man vajag, lai tu man atnes portfeli mājās.
- Lai jūsu ceļojums izdodas ļoti labi!
- Mēs visi vēlamies, lai jūs izvēlētos mūs savai grupai.
- Tas, kurš atsakās sadarboties ar tieslietu sistēmu, tiks uzskatīts par līdzstrādnieku.
- Ja vien lidmašīnā būtu ārsts!
- Lai kas viņi būtu, viņi bija tavi draugi.
- Ja jūs būtu pieņēmuši manu priekšlikumu, mēs šodien būtu priecīgi.
- Man patiktu, ja tavi vecāki šodien nenāktu tevi meklēt.