Mēs izskaidrojam, kas ir atomskaitlis un tā saistību ar atomu masu. Arī katra ķīmiskā elementa atomu skaits.
Kāds ir atomskaitlis?
Abi iekšā fiziskais kā iekšā ķīmija, atomskaitlis ir kopējais protonu skaits, kas veido a atoma kodolu ķīmiskais elements noteikts.
To parasti apzīmē ar burtu Z (no vācu vārda zahl, "Numurs") un novietots kā apakšindekss pa kreisi no attiecīgā elementa ķīmiskā simbola, tieši zem masas skaitļa A (nukleonu skaits kodolā, tas ir, protonu skaita un skaitļa summa neitronu). Piemēram:
2311Na (elements: nātrijs, atomskaitlis: 11 un masas numurs: 23).
Visi atomi tie sastāv no subatomiskās daļiņas: daži ir daļa no tā kodola (protoni Y neitroni) un citi griežas ap to (elektroni). Protoni ir pozitīvi lādēti, neitroni ir neitrāli, un elektroni ir negatīvi lādēti (elektroni).
Tā kā atomi dabā ir elektriski neitrāli, pozitīvo un negatīvo daļiņu skaits ir vienāds, tādēļ, ja atomam ir Z = 11, tam apkārt būs vienpadsmit protoni un vienpadsmit elektroni.
Turklāt atomskaitlis ļauj sakārtot zināmos elementus Periodiskā tabula, tie mainās no mazākā līdz lielākajam protonu skaitam kodolā, virzoties cauri tabulas rindām un kolonnām. Piemēram, ūdeņradim (H) ir tikai viens protons (Z = 1), savukārt oganezonam (Og) ir simts astoņpadsmit (Z = 118). Tādējādi jūs varat atšķirt vieglos elementus no smagajiem.
Atomskaitļu piemēri
Šie ir visas periodiskās tabulas atomu skaitļi:
| Ūdeņradis (H): Z = 1 | Hēlijs (He): Z = 2 |
| Litijs (Li): Z = 3 | Berilijs (Be): Z = 4 |
| Bors (B): Z = 5 | Ogleklis (C): Z = 6 |
| Slāpeklis (N): Z = 7 | Skābeklis (O): Z = 8 |
| Fluors (F): Z = 9 | Neona (Ne): Z = 10 |
| Nātrijs (Na): Z = 11 | Magnijs (Mg): Z = 12 |
| Alumīnijs (Al): Z = 13 | Silīcijs (Si): Z = 14 |
| Fosfors (P): Z = 15 | Sērs (S): Z = 16 |
| Hlors (Cl): Z = 17 | Argons (Ar): Z = 18 |
| Kālijs (K): Z = 19 | Kalcijs (Ca): Z = 20 |
| Skandijs (Sc): Z = 21 | Titāns (Ti): Z = 22 |
| Vanādijs (V): Z = 23 | Hroms (Cr): Z = 24 |
| Mangāns (Mn): Z = 25 | Dzelzs (Fe): Z = 26 |
| Kobalts (Co): Z = 27 | Niķelis (Ni): Z = 28 |
| Varš (Cu): Z = 29 | Cinks (Zn): Z = 30 |
| Gallijs (Ga): Z = 31 | Germānija (Ge): Z = 32 |
| Arsēns (As): Z = 33 | Selēns (Se): Z = 34 |
| Broms (Br): Z = 35 | Kriptons (Kr): Z = 36 |
| Rubidijs (Rb): Z = 37 | Stroncijs (Sr): Z = 38 |
| Itrijs (Y): Z = 39 | Cirkonijs (Zr): Z = 40 |
| Niobijs (Ni): Z = 41 | Molibdēns (Mb): Z = 42 |
| Tehnēcijs (Tc): Z = 43 | Rutēnijs (Ru): Z = 44 |
| Rodijs (Rh): Z = 45 | Palādijs (Pd): Z = 46 |
| Sudrabs (Ag): Z = 47 | Kadmijs (Cd): Z = 48 |
| Indijas (in): Z = 49 | Alva (Sn): Z = 50 |
| Antimons (Sb): Z = 51 | Telūrs (Te): Z = 52 |
| Jods (I): Z = 53 | Ksenons (Xe): Z = 54 |
| Cēzijs (Cs): Z = 55 | Bārijs (Ba): Z = 56 |
| Lantāns (La): Z = 57 | Cērijs (Ce): Z = 58 |
| Prazeodīms (Pr): Z = 59 | Neodīms (Nd): Z = 60 |
| Prometijs (Pr): Z = 61 | Samarijs (Sm): Z = 62 |
| Eiropijs (Eu): Z = 63 | Gadolīns (Gd): Z = 64 |
| Terbijs (Tb): Z = 65 | Disprozijs (Dy): Z = 66 |
| Holmijs (Ho): Z = 67 | Erbijs (Er): Z = 68 |
| Tulijs (Tm): Z = 69 | Iterbijs (Yb): Z = 70 |
| Lutēcijs (Lu): Z = 71 | Hafnijs (Hf): Z = 72 |
| Tantals (Ta): Z = 73 | Volframs (W): Z = 74 |
| Rēnijs (Re): Z = 75 | Osmijs (Os): Z = 76 |
| Iridijs (Ir): Z = 77 | Platīns (Pt): Z = 78 |
| Zelts (Au): Z = 79 | Dzīvsudrabs (Hg): Z = 80 |
| Tallijs (Tl): Z = 81 | Svins (Pb): Z = 82 |
| Bismuts (Bi): Z = 83 | Polonijs (Po): Z = 84 |
| Astat (At): Z = 85 | Radons (Rn): Z = 86 |
| Francijs (Fr): Z = 87 | Rādiuss (Ra): Z = 88 |
| Aktīnijs (Ac): Z = 89 | Torijs (Th): Z = 90 |
| Proaktīnijs (Pa): Z = 91 | Urāns (U): Z = 92 |
| Neptūnijs (Np): Z = 93 | Plutonijs (Pu): Z = 94 |
| Ameriks (Am): Z = 95 | Kūrijs (cm): Z = 96 |
| Berkelijs (Bk): Z = 97 | Kalifornijs (Cf): Z = 98 |
| Einšteinijs (Es): Z = 99 | Fermijs (Fm): Z = 100 |
| Mendelevijs (Md): Z = 101 | Nobēlija (Nē): Z = 102 |
| Laurencio (Lr): Z = 103 | Rutherfordium (Rf): Z = 104 |
| Dubnijs (Db): Z = 105 | Seaborgio (Sg): Z = 106 |
| Bohrio (Bh): Z = 107 | Hasio (Hs): Z = 108 |
| Meitnērijs (Mt): Z = 109 | Darmstatio (Ds): Z = 110 |
| Rentgēnijs (Rg): Z = 111 | Kopernicijs (Cn): Z = 112 |
| Nihomijs (Nh): Z = 113 | Flerovio (Fl): Z = 114 |
| Maskavu (Mc): Z = 115 | Livermorio (Lv): Z = 116 |
| Tenese (Ts): Z = 117 | Oganesons (Og): Z = 118 |
Masas skaitlis un atommasa
Periodiskajā tabulā ir norādīta stabilākā izotopa atomu masa.Masas skaitlis ir protonu un neitronu summa. To apzīmē ar burtu A (no vācu valodas Atomgewicht) kā virsraksts pa kreisi no ķīmiskā simbola (piemēram, 23Na).
Masas skaitlis parasti ir aptuveni divas reizes lielāks par atomu skaitu, jo neitroni nodrošina atoma kodola stabilitāti, tādējādi pārvarot dabisko atgrūšanos starp pozitīvi lādētiem protoniem. Atšķirībā no atomu skaita, masas skaitlis katrā izotopā mainās.
Masas skaitli var aprēķināt pēc formulas:
Masas skaitlis (A) = atomskaitlis (Z) + neitronu skaits (N).
Masas skaitli nedrīkst jaukt ar atommasu. Atomu masu mēra CU (atommasas vienība) vai Da (daltons) vienībās. Šo vienību aprēķina no oglekļa atoma, un katrs u.m.a ir viena divpadsmitā daļa no tā masa. Periodiskajā tabulā ir norādīta stabilākā izotopa atomu masa.