Skaidrojam, kas ir prozopopeja jeb personifikācija kā stilistiska figūra, tās raksturojums un dažādi piemēri.
Kas ir prozopopoeja?
In retorika Y literatūra, prozopopeja jeb personifikācija ir stilistiska figūra, kas sastāv no cilvēka īpašību piedēvēšanas referentam, kuram to parasti trūkst, piemēram, dzīvniekam, augam vai objektam, gan konkrētam, gan abstraktam. Šīs cilvēka īpašības var attiekties uz runu, dziesmu, jūtām vai domāšanu vai jebkuru citu stāvokli, kas tiem piešķir a persona.
Personifikācija ir a resurss ļoti izplatīta dažādās jomās, īpaši literārajā, bērnu vai oratorija. To sauc arī par ontoloģisku metaforu (tas ir, atsaucoties uz esamību).
Tās nosaukums cēlies no grieķu valodas prosopon (sastāvēja plusi, "Uz priekšu" un opozīcija, "Seja"), kas bija masku nosaukums, ko izmantoja aktieri traģēdija klasisks, un ar kuru dažos gadījumos viņi varēja šādi interpretēt dievus, dzīvniekus vai pašu likteni.
Tādā veidā tas būtu pretējs dzīvnieciskumam (dzīvnieku īpašību piešķiršana) vai reifikācijai (lietu īpašību piešķiršanai). To sauc arī par prozopopoeju runas, tekstiem vai runas, kas ir burvīgas, nevajadzīgi svinīgas vai pārmērīgi retoriskas.
Prozopopējas raksturojums
Prozopopēju raksturo:
- Tas sastāv no veida metafora un/vai stilistiskā procedūra, jo tā pilda funkciju labāk ilustrēt teikto vai izteikt to estētiskākā izteiksmē.
- Attiecas uz dzīvnieka vai nedzīva referenta (pat ja tas ir abstrakts vai iedomāts) darbības vai personas īpašības.
- Tas ir izplatīts iekšā fabulas, bērnu stāsti, literārie teksti vai metaforiski, un valodu runāts.
Prozopopoejas piemēri
Šeit ir daži personifikācijas piemēri:
- Vēlāk pie viņa durvīm pieklauvēja ziema.
- "Ēd to," čūska sacīja Ievai.
- Tonakt vējš čukstēja viņam ausī.
- Stundas vilkās līdz mātes atgriešanās brīdim.
- Rudenī kokiem noņem lapotni.
- Vijoles raudāja, bungas klepojot.
- Ak, nežēlīgais liktenis, tu mani nosodi!
- Pilsēta bija cēla un stalta.
- Tulpes paklanījās garāmejot, it kā lokā.
- Mēness pabāza savu aci pāri kalnu grēdai.
- Karavīri, mūs sagaida brīvība un pienākumi aicina mūs!
- Neliec man runāt, saldais vīns, šis noslēpums man ir jāsaglabā!
- Trompetes uzmundrināja konkursa uzvarētāju.