datorprogramma

Mēs izskaidrojam, kas ir datorprogramma, izmantojamās programmatūras veidus un dažus šo programmu piemērus.

Datorprogramma var būt iepriekš instalēta vai to var pievienot lietotājs.

Kas ir datorprogramma?

Datorprogramma vai datorprogramma ir programmatūras daļa, tas ir, sarežģīta instrukciju secība un procesi orķestrēts, lai veiktu konkrētu uzdevumu a dators vai datorsistēmu. Šīs programmas var būt datorā iepriekš instalētas programmas, piemēram, Operētājsistēma kas kontrolē visas tās pašas darbības, vai arī lietotājs to var pievienot papildus.

Kopumā datorprogrammām ir noteikta datorsistēmas resursu rezerve, kamēr tās tiek izpildītas, un tās tajā pilda visdažādākās lomas, sākot no datora resursu un iekšējo darbību kontroles līdz starpniecībai ar to. Lietotājvārds un ļauj strādāt, radīt no jauna, izpētīt Internetsutt.

Šīs programmas ir programmētāju, profesionāļu darbs skaitļošana kas veido katras programmatūras matricas kodu (avota kodu) un kas savā ziņā ir tās “autori”.

Minētais kods sastāv no instrukcijām (deklaratīvas vai obligātas), kuras pēc tam lietotājs vai sistēma pārvērš izpildāmos failos un izpilda centrālajā procesorā (Procesors).

To izveidei programmētāji savukārt izmanto datorprogrammas, kuras izmanto šo kodu rakstīšanai, tas ir, programmatūra kas tiek izmantots programmatūras izgatavošanai un ir pazīstams kāprogrammēšanas valoda.

No otras puses, daudzas datorprogrammas var atjaunināt un modificēt, lejupielādējot datus no interneta, pastāvīgi atjauninot vai no jauna definējot to sastāvdaļas, kā tas ir datoros. Pretvīrusu programmas vai attiecīgi ar operētājsistēmām.

Datorprogrammas ir daļa no to veidotāju intelektuālā īpašuma, lai gan daudzos gadījumos tās tiek izlaistas bez maksas vai saskaņā ar licencēm nocopyleft, daudz pieļaujamākas un kas neprasa samaksu par programmas lietošanu.

Datorprogrammu veidi

Lietojumprogrammatūra veic daudzas funkcijas, piemēram, apstrādā tekstus.

Galvenā datorprogrammu klasifikācija ņem vērā to būtību, iedalot tās divās klasēs:

  • Sistēmas programmatūra. Tās pamatprogrammas, kas ļauj izmantot datoru, sasaistot lietotāju ar dažādiem sistēmas aparatūras un/vai tīkla aspektiem, kā arī ar tajā instalētajām lietojumprogrammām. Šāda veida programmas atbalsta lietojumprogrammas, un daudzos gadījumos tās jau ir instalētas un pat iegultas datorā. Piemēram: kontrolieri aparatūra, Operētājsistēmas, komandrindas utt.
  • lietotņu programmatūra. Visa sekundāro programmu dažādība, ko varam lejupielādēt vai instalēt savā datorā un kas ļauj mums veikt daudzas funkcijas: tekstu, izklājlapas, Web pārlūkprogrammas, videospēles, telekomunikāciju programmatūra, multivides atskaņotāji utt.

Datorprogrammu piemēri

Daži dažādu veidu datorprogrammu piemēri:

  • Windows. Komerciāli vispopulārākā operētājsistēma, kas pieder uzņēmumam Microsoft, kuru vadīs Bils Geitss. Tā ir datorvadības sistēma, kas darbojas uz logu bāzes, kas ļauj skatīt tās saturu atsevišķi no pārējiem, vienlaicīgi.
  • Google Chrome. Tā ir interneta pārlūkprogramma, ko publicējis uzņēmums Google un bez maksas izplatīts tīmeklī. Tas ir atzīts par vienu no vieglākajiem un ātrākajiem savā reģionā.
  • OpenOffice. Tas ir bezmaksas un atvērts biroja lietojumprogrammu izplatīšanas komplekts, kas konkurē ar populārākajām maksas versijām. Tam ir tekstapstrādes programma (Writer), izklājlapa (Calc), prezentāciju un slaidu programma (Impress), datu bāze (Base), matemātisko formulu redaktors (Math) un grafikas redaktors (Draw).
  • Call of Duty. Pirmās personas šāvēja videospēļu sērijas nosaukums, kas pieder šim Bizness Infinity Ward un izplata Activision. Tā ir viena no populārākajām šāda veida videospēlēm, un tā bieži ir bijusi pretrunīga tās vardarbības un politiskā satura dēļ.
  • MediaMonkey. Ventis Media Inc. izstrādāta multivides atskaņotāja programmatūra (audio un video), kas ļauj organizēt, atzīmēt un atskaņot multivides failus platformā Windows jebkurš.
  • Adobe Illustrator. Vektorgrafikas rediģēšanas programma, kas atdarina darbnīcu art, jo tas darbojas, pamatojoties uz rasējamo dēli, ko sauc par "darba galdu" un kurā mākslinieciskajam noformējumam un ilustrācijām var dot brīvu vaļu. To izveidoja Adobe Systems, un tā ir daļa no Adobe Creative Cloud pakotnes.
!-- GDPR -->