Mēs izskaidrojam, kas ir saskaņotība un kādi faktori ietekmē tekstuālo saskaņotību. Arī atšķirības ar kohēziju un atbilstību.
Kas ir konsekvence?
Kad mēs runājam par saskaņotību, mēs runājam par spēju pārraidīt a ziņa sakārtoti, saprotami un precīzi, lai uztvērējs to varētu pēc iespējas labāk tvert. Šī spēja ir acīmredzama gan tad, kad runāt patikt rakstīt. Turklāt saskaņotas lietas ir lietas, kurām ir jēga, tās ir pilnīgas un sakārtotas tā, lai tās varētu saprast.
Raugoties šādā veidā, saskaņotība ir saistīta ar saikni, ko sniedz a daļas tekstu: jo vairāk un labāk tie ir savienoti, jo sakarīgāks būs vēstījums, un otrādi: jo mazāk saistītas tās daļas, jo mazāk saskaņots būs rezultāts. Šis elements jau ir iekļauts vārda izcelsmē, kas datēts ar latīņu valodu koherencija, kas apveltīts ar tādu pašu nozīmi un ko veido līdz- ("Kopīgi") un haerere ("Pievienoties" vai "pievienoties").
Savukārt jēdzienu saskaņotība var lietot arī citās zināšanu jomās, piemēram fiziskais ("Daļiņu saskaņotība", tas ir, molekulu saites pakāpe), skaitļošana (“Datu saskaņotība”, princips programmēšana kas nosaka, ka noteikumu ievērošana garantē programmētājam paredzamu rezultātu), vai loģika ("Loģiskā saskaņotība", formālu sistēmu īpašība, kas tajās nerada pretrunas).
Teksta saskaņotība
In valodniecība, mēs runājam par tekstuālo saskaņotību, lai atsauktos uz mutisku vai rakstisku tekstu organizācijas pakāpi. Tas ir termins, kas nāk no tādu valodas teorētiķu tekstiem kā Rolands Hārvegs (1934–2019) vai Teuns van Diks (1943–1943).
Šī organizētības pakāpe tiek saprasta kā teksta īpašība, kas ļauj to saprast, un kas tiek panākta ar tā hierarhisku un strukturētu uzbūvi, tas ir, atlasot un organizējot informāciju teiktajā.
Kopumā teksta konsekvence ir atkarīga no šādiem faktoriem:
- Tematiskā vienība. Tekstam ir jārunā par vienu lietu, nevis par vairākām vienlaikus. Pat ja vēlamies vienā tekstā risināt vairākas tēmas, mums tas jādara organizēti, lai lasītājs varētu sekot līdzi, nevis kā haotisks dažādu ideju juceklis.
- Iekšējā loģiskā struktūra. Nepietiek sakārtot vienas un tās pašas idejas tekstā nesakārtotos blokos idejas. Katram blokam vai nodalījumam, savukārt, jābūt hierarhiskam un sakārtotam, lai mēs varētu sekot ideju gājienam loģiski, draudzīgi, skaidri. Šim nolūkam ir ideāli nošķirt vispārīgas idejas un konkrētas idejas, kā arī galvenās un sekundārās idejas.
- Gramatiskais un leksiskais labojums. Tekstu nevarēs saprast, ja tas ir uzrakstīts tā, ka tas ir pretrunā vai neatbilst tekstā piedāvātajiem pamatprincipiem. idioma, tas ir, ja tas atbilst loģikai, kas atšķiras no valodas piedāvātās. Tātad konsekvence ir atkarīga arī no tā, vai teksts ir labi sagatavots: nav drukas kļūdu. gramatika, saskaņa, pareizrakstība utt.
Tāpēc ideāls, rakstot vai domājot par labi sakarīgu tekstu, ir ievērot shēmu, kas ietver šādus četrus posmus:
- Savākt informāciju. Dokumentējiet sevi par šo tēmu un no visa, ko par to var teikt, atlasiet to, ko mēs vēlamies pateikt.
- Sakārtojiet informāciju tematiski. Tas nozīmē, ka mums ir jāidentificē dažādās tēmas vai apakštēmas, kas ir mūsu atlasē, lai zinātu, kuru no tiem aplūkosim vispirms un kuru vēlāk, kādā konkrētā secībā, vienmēr pārejot no plašākās uz specifiskāko vai otrādi.
- Strukturējiet informāciju. Kad ir sasniegta tematiskā secība, teksts ir jāraksta tā, lai katrs tā bloks vai rindkopa atbilstu noteiktajai secībai, bet tajā pašā laikā tajā ir ietverta loģiska secība pati par sevi: ka ir galvenā ideja un citi. sekundāri, skaidri identificējami un rīkojieties līdzīgi kā iepriekšējā solī: pārejot no plašākā uz visspecifiskāko vai otrādi, vai no viena viedokļa uz citu, pēc vēlēšanās.
- Izlabojiet tekstu. Pēdējais posms ietver teksta atkārtotu lasīšanu, neskaidro vai maz saprotamo fragmentu pārskatīšanu un, protams, pareizrakstības un gramatikas labošanu.
Saskaņotība, kohēzija un atbilstība
Mums ir jānošķir saskaņotība no kohēzija, kas ir raitas lasīšanas iespēja attiecībā uz vārda vai frāzes saistību ar tiem, kas ir pirms tā vai nāk pēc tā.Tas nozīmē, ka teksta saliedētība ir atkarīga no tā, cik mēs zinām, ko sakām un kā sakām, lai novērstu nevajadzīgus atkārtojumus, atkārtojumus un izlaidumus.
Citiem vārdiem sakot, lai gan saskaņotība ir saistīta ar teksta loģisko secību, tas ir, ar tā iespēju pārraidīt atpazīstamu vēstījumu, kohēzija ir saistīta ar veidu, kādā tā daļas ir savstarpēji saistītas diskursīvi, tas ir, ar veidu kuras teksta daļas plūst no vienas uz otru.
Visbeidzot, abi elementi ir jānošķir arī atbilstība, kas ir saistīta ar konkrēto lietojumu valodu ko izmantojam saziņai. Citiem vārdiem sakot, ja mūsu saņēmējs ir formāls un akadēmisks, mēs lietojam atbilstošu valodu: rūpīgu, formālu, metodisku. Savukārt, ja mūsu saņēmējs ir jauna auditorija savā relaksējošā brīdī, atbilstošā valoda būs neformāla, nepiespiesta, rotaļīga utt.