• Kas ir projekta ieviešana?
• Kā notiek projekta ieviešana?
• Biežākās kļūdas, no kurām jāizvairās ievadā
• Projekta ievada piemēri
• Projekta apjoms un ierobežojumi

Mēs izskaidrojam, kas ir projekta ieviešana un kā to izdarīt. Biežākās kļūdas, no kurām jāizvairās, un daži piemēri.

Projekta ievadā ir paredzēta apskatāmā tēma.

Kas ir projekta ieviešana?

Termiņš ievads nāk no darbības vārda Iepazīstināt, kas nozīmē, ka komplektā sadaļa ar šo nosaukumu būs atbildīga par iepazīstināšanu vai lasītāja iepazīstināšanu ar tēmu un objektīvs no melnraksts. Šī sadaļa var pastāvēt ar priekšvārda, ievadvārda vai prologa nosaukumiem, lai gan tie nav precīzi sinonīmi.

Visos gadījumos tās funkcija ir piedāvāt lasītājam to visu informāciju, jēdzieni, datus kontekstuāls, precizējošs vai vispārīgs jautājuma ietvars, kas var būt nepieciešams, lai pareizi ievadītu tēmu. Citiem vārdiem sakot, mēs runājam par lasītāja pirmo saskarsmi ar rakstīto darbu, tāpēc tas būs viņa sākuma punkts šajā jautājumā.

Jebkurš ievads ir jāpielāgo tā pētījuma garam, kas ir pirms un kura daļa tas ir, tas ir, tam vienlaikus jābūt arī pētījuma sākuma brīdim. tekstu (vai tā būtu grāmata, mēģinājums, monogrāfijauc) un atsevišķu nodaļu. Tajā tiek apspriests pārējais darbs, sniegta atbilstoša informācija, atzīmētas iespējamās nepilnības vai vienkārši izskaidrotas problēmas. motivācijas aiz projekta.

Tāpēc nav vienota vai universāla punktu vai tēmu kopuma, kas atbilstu visiem ievadiem, un nav vienota pieejas tiem. Tos var rakstīt no autora perspektīvas pat vienskaitļa pirmajā personā (es) vai daudzskaitļa pirmajā personā (mēs), vai ievērot atdalītāku un formālāku toni, bezpersoniskā trešajā personā (“tas tika izdarīts”, “tika mēģināts ”).

Kā notiek projekta ieviešana?

Ideālā gadījumā, rakstot ievadu, uzdodiet sev jautājumus par projektu un pēc tam mēģiniet uz tiem atbildēt maksimāli didaktiskā veidā. Piemēram:

• Kurā kontekstā vai projekts parādās? Kurā tradīcija vai tu pieraksties?
• Kas tevi motivē? No kurienes radās ideja?
• Kāda bija iepriekšējā pieredze, ja tāda bija?
• Kādus mērķus projekts piedāvā un kāpēc tie ir svarīgi?
• Cik svarīga ir projekta tēma mūsdienu pasaulē?

Kad atbilstošie jautājumi būs formulēti, nākamais solis būs tos sakārtot no vispārīgākajiem uz specifiskākajiem jeb pēc mums saistoša kritērija, kas ļauj sastādīt lasītājam noderīgu tekstu.

Izaicinājums būs izveidot plūstošu tekstu, kas nepāriet uz klupšanas akmeņiem un nav shematisks. Nav slikta ideja palīdzēt sev ar subtitriem, kas iedala jūs galvenajās apspriežamajās tēmās: "fons", "mērķi", "pētījuma nozīme" un tā tālāk.

Pēdējā lieta, kas jāņem vērā, ir tāda, ka projekta ievads vienmēr ir pēdējais, kas jāraksta, jo ir nepieciešams pārskats par to no sākuma līdz beigām.

Biežākās kļūdas, no kurām jāizvairās ievadā

Dažas no visbiežāk pieļautajām kļūdām ievadā ir:

• Sāciet ar skolas frāzēm. Sākot ar “Šis darbs ir paredzēts…” vai citām līdzīgām formulām, jūsu rakstīšanai piešķirs pamatskolas darba izskatu. Labs ievads noteikti skars projekta misijas tēmu, taču tas tiks darīts, ja par to būs vēl kaut kas sakāms. Turklāt tas ir ārkārtīgi garlaicīgs sākums.
• Pārāk daudz klīst. Ir pareizi piedāvāt kādu kontekstuālu informāciju, parādīt plašākas perspektīvas un izdalīt datus no pagātnes. Bet ne lapām un lapām, riskējot garlaikot vai novērst lasītāja uzmanību, kurš vairs nezinās, vai lasa tavu projektu, vai Vikipēdiju. Nonāc pie lietas.
• Nav ko teikt. Pretējs iepriekšminētajam: nav normāli, ja ievads aizņem tikai pusi lappuses, jo tas liek domāt, ka jums nav ko teikt. Tas pats notiek, ja jūsu trīs lappusēs atkal un atkal atkārto vienu un to pašu, izmantojot dažādus vārdus. Atrodiet ko teikt: varbūt jums vajadzētu mainīt savu skatījumu vai dot sev laiku pārdomām, vai varbūt jums vajadzētu nedaudz pārskatīt kontekstu, kurā jūsu projekts ir daļa.

Projekta ievada piemēri

Zemāk piedāvāsim dažas ieviešanas iespējas, kuras varētu attīstīt un pielāgot dažādu projektu būtībai:

• Sākot no atslēgvārda etimoloģijas projekta nosaukumā, piedāvāt lasītājam tēmas vēsturi, kas aptver galvenās projekta priekšteces, un beidzas ar tā motivācijas skaidrojumu.
• Izskaidrojiet apgabala galveno izaicinājumu interese punktā, sīki izklāstot iepriekšējos mēģinājumus to risināt un to neveiksmes. Pēc tam paskaidrojiet, kā tas iedvesmoja projekta autorus ierosināt jaunu ceļu.
• Atcerieties anekdoti par a personība atzīta visā pasaulē vai vismaz konkrētajā projekta tēmas jomā, un pēc tam izmantojiet daļu no šīs anekdotes kā projekta mērķu pamatojumu, mēģinot izrādīt cieņu personai, kuru atcerējās.
• Uzskaitiet iepriekšējās neveiksmīgās pieredzes, detalizēti norādot, kas nogāja greizi un kāpēc, un pēc tam pastāstiet smieklīgu vai interesantu anekdoti, pateicoties kurai pētnieki ieslēdza gaismu un tagad var mēģināt vēlreiz bez kļūdām.
• Sākot ar sarežģītu, bet centrālo tehnisko koncepciju projekta priekšmetā, piedāvāt lasītājam jaunu veidu, kā to izprast, kas kalpos par garu pārējam projektam. pētījumiem. Pēc tam tiek detalizēti izskaidroti negaidītie projekta rezultāti.

Projekta apjoms un ierobežojumi

Par projekta apjomu un ierobežojumiem parasti tiek runāts vai nu ievadā, vai kā atsevišķa sadaļa. Jebkurā gadījumā, runājot par projekta apjomu, mēs tikai paskaidrosim, cik tālu mēs ar to vēlamies iet, tas ir, cik tālu mēs tiksim priekšmetā, par kuru mēs zinām, ka tā ir plašāka un sarežģītāka par to, ko plānojam. risināt.

Piemēram, ja projekts ir par noņemšanu fosilais kurināmais, titānisks uzdevums, kā mēs labi zinām, ir loģiski paskaidrot, ka mēs apmierināsimies ar vienu no daudzajiem iespējamajiem veidiem, kā to paveikt.

Izskaidrojot darbības jomu, mēs varam izskaidrot arī projekta ierobežojumus: budžeta, no laikapstākļi, sarežģītība utt. Mēs neesam visvareni, un neviens no mums tādus negaida, tāpēc ir vērts paskaidrot, ko tieši un kādās robežās esam iecerējuši darīt.