• Kas ir aptauja?
• Aptaujas raksturojums
• Kam domātas aptaujas?
• Aptauju veidi
• Kā tiek veikta aptauja?
• Aptauju piemēri
• Aptauja un intervija

Mēs izskaidrojam, kas ir aptauja, tās veidi, īpašības un kam tās paredzētas. Kā arī piemēri un aptaujas sagatavošana.

Aptaujas ļauj iegūt statistikas datus.

Kas ir aptauja?

Aptaujas ir datu vākšanas instruments informāciju, kas sastāv no iepriekš izstrādāta standartizētu jautājumu kopuma, kas vērsta uz sociāli reprezentatīvu indivīdu izlasi, lai uzzinātu viņu viedokļi vai vīzijas par jebkuru problēmu vai jautājumu, kas viņus ietekmē.

Šos jautājumus komanda vienmēr izstrādā iepriekš pētījumiem, saskaņā ar hipotēze ka viņi cenšas pakļauties sabiedriskās domas empīriskai pārbaudei. Tāpēc tie var būt divu veidu:

• Atvērts, kad respondents var atbildēt uz jautājumiem saviem vārdiem, kas viņiem dod lielāku Brīvība atbildes un ļauj tajās sasniegt lielāku dziļumu, piemēram, atbildēt uz teiktā iemeslu vai iegūt jaunas un atšķirīgas atbildes.
• Slēgts, kad respondentam tiek piedāvāts iespējamo atbilžu kopums un tiek lūgts izvēlēties viņa viedoklim atbilstošāko. Šīs atbildes ir vienkāršas un viegli apkopojamas un kvantificējamas, lai iegūtu statistikas datus.

Aptaujas pieteikums ir a metodi ļoti bieži dažādos pētījumu veidi, ikreiz, kad tie ir jāpaceļ datus statistika, viedokļu apkopošana vai kāda veida masveida konsultācijas, kas ļauj vēlāk interpretēt, lai iegūtu secinājumus. Politiskā, tirgus vai novērtējums pakalpojumi ir daži iespējamie piemēri.

Aptaujas raksturojums

Kopumā aptaujas raksturo šādi:

• Metode, kā novērojums nav tieši no realitāte, tas ir, starpniecību aptaujāto subjektu viedokļos: mēs uzticamies viņu viedoklim, mēs nevaram viņus novērot viņu reālajā dzīvē, lai zinātu, vai tas, ko viņi atbild, ir patiesība vai nē.
• Tas ir vienkāršs, lēts pētniecības rīks ar milzīgu un standartizētu lietojumprogrammu jaudu.
• Tas ir vienkāršākais un efektīvākais veids, kā masveidā piekļūt subjektivitātes plašai sabiedrībai. Tie ir ideāli piemēroti, ja runa ir par ļoti plašu auditoriju.
• Atgriež atskaitāmos rezultātus, kas izteikti procentos, kas pēc tam jāinterpretē pētniekiem.
• Tas prasa turpmāku izpēti un lielāku kontroli, lai izvairītos no izlases novirzes, tas ir, atbildes jau nosaka paši jautājumi.

Kam domātas aptaujas?

Kopumā aptaujas ir paredzētas, lai izmērītu attiecības starp noteiktiem mainīgie demogrāfiskie, sociālie un ekonomiskie, kā arī no tiem izrietošie modeļi un proporcijas, kas ļauj iegūt sava veida secinājumus par noteiktu tēmu.

Tas nozīmē, ka tie ir instruments, lai no nejauši izvēlētas izlases tuvinātu sabiedrības vairākuma viedokli (tas ir, subjektivitātei) par minēto tēmu.

Aptauju veidi

Digitālās aptaujas tiek veiktas ar specializētu programmatūru.

Ir vairāki aptaujas klasifikācijas veidi atkarībā no kritērijiem, kas tiek ņemti vērā. Piemēram, ja skatāmies uz aptaujā pausto loģiku, mums būs divas klasifikācijas kategorijas:

• Aptaujas aprakstošs, kuras, kā norāda nosaukums, mērķis ir aprakstīt jautājuma stāvokli, tas ir, tie cenšas atspoguļot tā jautājuma pašreizējo statusu, ap kuru griežas aptauja.
• Aptaujas analītika, kas neaprobežojas tikai ar attiecīgā priekšmeta aprakstu, bet meklē kaut kādu skaidrojumu vai iemeslu šajā sakarā. Šim nolūkam parasti tiek kontrastēti un savstarpēji saistīti vismaz divi dažādi mainīgie.

No otras puses, ja skatāmies uz aptaujas veikšanai izmantoto fizisko metodi, mēs iegūsim:

• Papīra un zīmuļa aptaujas (PAPI), kurās respondentam jāaizpilda vai jāatzīmē to variantu apļi, kurus viņš uzskata par pareizu vai atbilstošu, vai arī savā rokrakstā jāuzraksta prasītā atbilde.
• Telefona aptaujas (CATI), ko izmanto datorizētā sistēmā, kurā klientam katrā jautājumā jāievada skaitļi, kas atbilst iespējām, kuras viņš uzskata par pareizām, un reģistrē izvēlēto.
• Digitālās vai tīmekļa aptaujas (CAWI), ko veic tiešsaistē, izmantojot tādas datorsistēmas kā Internets, vai gabaliem programmatūra Specializējies datori, viedtālruņi, planšetdatori utt.

Kā tiek veikta aptauja?

Lai sagatavotu aptauju, ieteicams veikt šādas darbības:

• Definējiet mērķi no aptaujas. Pirmkārt, jums vajadzētu zināt, ko vēlaties uzzināt ar aptauju, tas ir, kāda veida informāciju jūs meklēsit un kādiem nolūkiem. Tikai ar šo skaidrību jūs varat noformēt metodoloģija atbilst rezultātiem, ko meklējat.
• Definējiet un norobežojiet populācija apsekot. Tagad, kad zināt, ko meklējat, ir laiks padomāt, kam par to būtu jājautā. Jūsu aptaujātajai populācijai ir jābūt atbilstošai, lai atbildes būtu jēgpilnas, un no tā būs atkarīga arī jūsu secinājumu pamatotība. Padomājiet par to šādi: ja jūs tikai pajautātu saviem draugiem, vai esat labs puisis, iespējams, aptauja apstiprinās, ka esat, jo, ja viņi uzskatītu, ka neesat, vai viņi būtu jūsu draugi?
• Izstrādājiet aptaujas jautājumus. No abu iepriekšējo punktu krustpunkta tiek secināts šis trešais: ja mēs zinām, ko vēlamies noskaidrot, un zinām, kam mēs to jautāsim, atliek tikai zināt, kā mēs to varam jautāt. Ir dažādi metodes un modeļus tam, bet kopumā vienmēr ir ieteicams pāriet no vispārīgākā uz konkrētāko, izmantojot sakārtotu un hierarhisku īsu jautājumu kopu, lai respondents nezaudētu entuziasmu atbildē. Jums vajadzētu arī rūpēties par savas aptaujas estētiku un izskatu, kā arī pārbaudīt, vai jūsu jautājumi jau nesatur meklētās atbildes, vai tie neizraisa noteiktu domāšanas veidu un vai tie ir cieņpilni un viegli saprotami.
• Piesakies aptauju. Ir pienācis laiks lakmusa papīriņam: jūsu aptaujai ir jānonāk pie jūsu mērķauditorijas un jāapkopo vēlamā informācija. Lai to izdarītu, jums ir jākoordinē sava komanda un darbs jāveic metodiski un organizēti, kas pēc iespējas mazāk ietekmē respondentu atbildes veidu. Ja meklējat paskaidrojošas un dziļas atbildes, nav ērti veikt aptauju, piemēram, pa tālruni.
• Analizējiet iegūtos datus. Aptauja nebūtu nekas bez Jūsu iegūto datu interpretācijas, kas izteiktas statistiskajos procentos vai kā citādi. Ja viss noritēja labi, jums vajadzētu būt paraugam, kas ļauj izdarīt kādu secinājumu, pat ja tas ir tāds, ka aptauja nav spējusi noteikt to, ko meklējāt. Tādā gadījumā jums būs jāatgriežas šo darbību sākumā un jāpārveido aptauja, ņemot vērā kļūdas pirmajā mēģinājumā.

Aptauju piemēri

Daži aptauju piemēri tiešsaistē ir šādi:

• Aptauju par COVID-19 veica UADE Sociālo zinātņu institūts (Argentīna). Šajā saitē atradīsi atskaiti par aptaujas pielietošanu un varēsi redzēt savus jautājumus, kā arī iegūtos rezultātus izteikti grafikos.
• Patērētāju paradumu apsekojums 2016. gadā, ko veica Dalības tabula (patērētāju asociāciju grupa Spānijā). Šajā diezgan plašajā dokumentā jūs atradīsiet detalizētu aptaujā iegūtās informācijas pārskatu un, protams, izmantoto aptaujas modeli.
• Durango (Meksika) autonomās universitātes studentu aptauja par sociālo tīklu izmantošanu. Šajā gadījumā jūs pats varēsiet atbildēt uz aptauju un tādējādi redzēt to “no iekšpuses” kā viens no respondentiem.

Aptauja un intervija

Mēs nedrīkstam jaukt aptaujas ar intervijām. Iekš intervijas Mēdz dominēt atklāti un mutiski jautājumi, katrā gadījumā cenšoties atrast virkni subjektīvu atbilžu ļoti formālas sarunas veidā.

Viņiem trūkst daudzpusība aptaujas, jo tās nevar, piemēram, lūgt sarunu partnerim izvēlēties no iepriekš noteiktas iespējas. Turklāt intervijās intervētāja un intervējamā mijiedarbībai mēdz būt liels svars, savukārt aptaujas mēdz būt daudz ātrākas un anonīmas.

Visbeidzot, ir svarīgi arī atšķirt anketas, kas ir sakārtoti jautājumu kopumi, ļoti līdzīgi aptaujām, kas paredzēti, lai novērtētu a persona tikai, kā tas notiek koledžas eksāmenos. Tā vietā aptaujas izmanto interpretējamas informācijas kopumu, nepastāvot pareizas un nepareizas, derīgas un nederīgas atbildes.