• Kādi intervijas veidi pastāv?
• Intervijas atbilstoši jūsu interešu jomai
• Intervijas pēc to struktūras
• Intervijas, vēsta mediji
• Intervijas atbilstoši dalībnieku skaitam

Mēs izskaidrojam, kādi intervijas veidi pastāv pēc dažādiem kritērijiem un kādas ir katra veida īpašības.

Intervijā viens cilvēks uzdod jautājumus, bet otrs uz tiem atbild.

Kādi intervijas veidi pastāv?

Vārds intervija var būt daudz nozīmju atkarībā no konkrētās jomas, uz kuru mēs atsaucamies, bet vienmēr atsaucoties uz a dialogs vai iedibināta saruna starp diviem sarunu biedriem: viens, kurš uzdod jautājumus (intervētājs) un otrs, kurš uz tiem atbild ( intervēts). Tas ir termins, kas nāk no franču valodas intervija, kura nozīme bija "redzēt vienam otru" vai "redzēt vienam otru" (s'entrevoir).

Intervijas ir izplatītas daudzās dažādās jomās, īpaši tajās, kurās ir nepieciešama kāda veida intervija. novērtējums no otras puses (kā darba intervijās) vai arī vēlaties uzzināt viņu padziļināti domāja (kā žurnālistikas intervijās). Tāpēc ir patiesi bezgalīgi daudz iespējamo interviju veidu, jo katra joma ir to pilnveidojusi saviem specifiskajiem mērķiem un mērķiem.

No paša sākuma mēs varētu izveidot interviju klasifikāciju, kas atšķirtu vienu no intervijām kritērijiem specifisks, piemēram:

• Atbilstoši jūsu interešu jomai, tas ir, atkarībā no tā, uz kuru cilvēka darbības jomu mēs atsaucamies. Mums būs šādas: žurnālistikas intervijas, darba intervijas, klīniskās intervijas, pētnieciskās intervijas un psiholoģiskās intervijas.
• Atbilstoši tās strukturēšanas formai, tas ir, saskaņā ar veidu, kādā tiek plānota intervējamā un intervētāja mijiedarbība, mums būs: atklātās intervijas, slēgtās intervijas vai jauktās intervijas.
• Atbilstoši saziņai izmantotajiem līdzekļiem, tas ir, atbilstoši intervējamā un intervētāja saziņas veidam, mums būs: klātienes intervijas, telefonintervijas, virtuālās intervijas vai rakstiskas intervijas.
• Atbilstoši dalībnieku skaitam gadījumos, kad var būt vairāk nekā viens intervējamais vai intervētāji. Mums būs šādas: individuālas intervijas, grupu intervijas vai interviju paneļi.

Tālāk mēs redzēsim katru klasifikāciju atsevišķi.

Intervijas atbilstoši jūsu interešu jomai

Atkarībā no intervijas pielietojuma jomas mēs varam atšķirt:

• Žurnālistiskās intervijas. Tie ir tie, kas tiek veikti, lai popularizētu indivīda darbu, jo īpaši, ja tie interesē sabiedrības sabiedrību. plašsaziņas līdzekļi kurā tiek veikta intervija. Tādējādi ir ierasts, ka tiek intervēti politiķi, mākslinieki, sportisti un/vai uzņēmēji, vienmēr atbilstoši intervētāja žurnālistikas profilam un kontekstā intervijas izskats. Šīs intervijas var būt arī rakstītas, skaņas vai audiovizuālas.
• Darba intervijas. Tie ir tie, kas tiek veikti ar mērķi atrast ideālu kandidātu amatam darbs, no pretendentu vai ieinteresēto personu bāzes. Tajās pretendenti parasti tiek pārbaudīti no dažādiem perspektīviem: personīgiem, profesionāliem, psiholoģiskiem utt., lai Bizness Jūs varat izvēlēties, kurš vislabāk atbilst amata profilam vai jūsu uzņēmuma interesēm.
• Klīniskās intervijas. Tie ir tie, kas rodas starp ārstu un viņa pacientu, tas ir, veselības vai veselības jomā, jo to mērķis ir atrast nepieciešamos simptomus, lai secinātu par slimību, kas skar pacientu, vai jebkurā gadījumā iegūt papildu informāciju, kas var būt noderīgam ārstam izdot a diagnoze atbildīgs.
• Psiholoģiskās intervijas. Tie ir tie, kas dažādās jomās notiek starp psihologu vai psihoanalītiķi un intervējamo, lai labāk izprastu pēdējā psihisko un emocionālo darbību.To var izdarīt kā daļu no klīniskās pārbaudes vai kā daļu no darba intervijas, vai pat, lai palīdzētu pētījumiem cita veida.
• Pētījumu intervijas. Tie ir tie, kas reaģē uz vajadzību uzkrāties informāciju par sociālo realitāti a kopienai, vai nu zinātniski sociāliem vai pat policijas mērķiem. Šīs intervijas var būt dažāda veida un parasti ir vērstas uz informācijas iegūšanu (objektīvs vai subjektīvs) par konkrētu tēmu vai epizodi, nevis padziļināti zinot, kas ir intervējamais.

Intervijas pēc to struktūras

Atkarībā no intervijas struktūras mēs varam atšķirt:

• Atklātas intervijas. Tās ir tādas, kurās sarunā nav skripta, kas jāievēro, bet gan tas tiek īstenots improvizētā veidā, intervējamā un intervējamā mijiedarbības laikā. Viņi veido mierīgākus dialogus, meklējot spontānākas un plūstošākas atbildes.
• Slēgtas vai strukturētas intervijas. Tie ir tie, kas ievēro skriptu vai anketu un kuriem ir ļoti specifisks atbildes veids. Viņi cenšas daudz efektīvāk, ātrāk un precīzāk izpētīt paraugu, ļaujot pēc iespējas ātrāk izmest vai klasificēt. Tajās intervējamais atbild konkrēti vai no vairākiem variantiem izvēlas to, kas vislabāk atbilst viņa kritērijiem.
• Jauktas intervijas. Tie ir tie, kas apvieno divus iepriekšējos interviju modeļus, ļaujot atvērtas sarunas un arī strukturētu atbilžu brīžus.

Intervijas, vēsta mediji

Atkarībā no saziņas līdzekļiem, ar kuriem tiek sniegta intervija, mēs varam atšķirt:

• Intervijas klātienē. Tās ir tās, kurās aci pret aci atrodas gan intervējamais, gan intervētājs, pat ja sabiedrība to uztver ar distances starpniecību. Piemēram, klātienes interviju var pārraidīt televīzijā vai tās atšifrējumu publicēt žurnālā.
• Telefonintervijas. Tie ir tie, kas tiek veikti pa tālruni, kā tas bija agrāk, kad sabiedriskās domas aptauju veicēji, zvanot uz nejaušiem numuriem. Tāpat ierasts, ka to dara radio programmās, kurās intervējamais un intervētājs sarunājas telefona sarunā.
• Rakstiskas intervijas. Tie ir tie, kuros intervētājs nosūta intervējamajam savus jautājumus rakstiski, vai nu e-pasts vai ar kādu citu mehānismu, un pēdējais uz tiem atbild tāpat, it kā tā būtu vēstuļu apmaiņa (tas ir, vēstules).
• Virtuālās intervijas. Tie ir tie, kas izmanto jaunās priekšrocības tehnoloģijas datorzinātnes telekomunikācijas, lai veiktu intervijas, izmantojot videozvanus vai citus resursus audiovizuāls kas ļauj zvanīt IKT.

Intervijas atbilstoši dalībnieku skaitam

Visbeidzot, atkarībā no intervēto un/vai intervētāju skaita intervijā, mēs varam atšķirt:

• Individuālās intervijas. Tie ir tie, kuros ir viens intervētājs, lai sarunātos ar vienu intervējamo, neatkarīgi no līdzekļiem, ar kuriem viņš to dara.
• Grupu intervijas. Tie ir tie, kuros viens intervētājs sarunājas ar vairākiem intervētajiem, un viņi pat var dialogā viens ar otru. Tos sauc arī par “grupas dinamiku”, un tajos intervētājs parasti vērtē ne tikai individuālo sniegumu, bet arī spēju komandas darbs un citi sociālās mijiedarbības aspekti; lai gan jūs varat arī iedrošināt konkurētspēju pretendentu vidū.
• Interviju paneļi. Tie ir tādi, kuros vienam intervētajam vienlaikus atbilst vairāki intervētāji, kuri viņu aptaujā pēc dažādiem kritērijiem. Tas ir stils, kas intervējamo var iebiedēt, kad viņš jūtas vientuļš grupas priekšā, kas viņu vērtē, taču tas ir arī efektīvs, lai no vairākiem vienlaicīgiem skatu punktiem iztaujātu katru intervējamo.